Liezērieti Mārīti Jankeleviču Latvijā izdodas sastapt neregulāri. Tāpat kā daudzi jaunieši, viņa strādā ārzemēs, un Mārītei iepaticies pasauli iepazīt ceļojot. Šovasar Mārīte ir Latvijā, tāpēc aicināju viņu uz plašāku sarunu.
– Lūdzu, pastāsti, kāda ir tava vasara! No kurienes uz kurieni veduši dzīves ceļi? Kāpēc devies svešumā, kāda ir iegūtā pieredze tur?
– Nāku no Liezēres pagasta Ozoliem. Tur arī pabeidzu pamatskolu, pēc tam Madonas Valsts ģimnāziju, ieguvu bakalauru LU žurnālistikā. Kādu laiku strādāju „Neatkarīgajā Rīta Avīzē", tad pēkšņi pavīdēja iespēja doties uz Briseli Beļģijā. Izturēju konkursu un varēju pusgadu strādāt Eiropas Parlamenta Preses nodaļā. Kad līgums bija beidzies, nācās braukt atpakaļ uz Latviju. Tomēr pēc pieredzētā ārzemēs sapratu, cik tur ir lielas iespējas un piedzīvojumi. Gribēju atkal prom. Vienalga – kur. Kad pusgadu biju nodzīvojusi Latvijā, strādājot labdarības organizācijā „Eurika", man pavērās iespēja doties uz darba interviju Londonā. Aizlidoju turp un dabūju darbu. Tā arī pēdējos divus ar pusi gadus tur iestrēgu.
– Kādi iespaidi radās par Londonu?
– Kolosāla pilsēta. Pamatīgs skudrupūznis ar padsmit miljoniem iedzīvotāju. Tomēr pēc šī laika posma sapratu, ka gribu doties atkal kaut kur… Uz jaunu vietu, iespējām un piedzīvojumiem, tāpēc jūnija sākumā atgriezos Latvijā, kas gan bija ļoti grūti iegūto draugu, kolēģu un paziņu dēļ. Pašlaik atpūšos un ceļoju, bet kaut kad rudenī vai ziemā došos atkal tālumā. Kamēr jauna, kamēr vēl nav ģimenes un saistību, gribu redzēt un paņemt no pasaules, cik varu. Mana aizraušanās un mīlestība ir ceļošana, tāpēc arī tāds dzīves stāsts līdz šim. Kad āķis ir lūpā, nevar apstāties. Gribas vēl, vēl un vēl.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no personiskā arhīva