Novembris latvju tautai vienmēr bijis īpašs ar nozīmīgiem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu un Latvijas proklamēšanas dienu. Jau ierasts šajās dienās ne tikai svinēt valsts brīvību, bet arī pieminēt tās dzīvības, kas bija jāziedo, lai mēs droši varētu pacelt savas valsts karogu un dziedāt valsts himnu.
Novembris, par spīti īsajām dienām un garajām naktīm, ir gaišs mēnesis latviešu tautas vēsturē. 90 gadu vecie notikumi vienmēr ir stiprinājuši mūsu mentalitāti, pierādījuši, ka kopā mēs varam.
Rīt visi kopīgi svinēsim Latvijas 91. dzimšanas dienu, jo 1918. gadā Tautas padome ievēlēja pagaidu valdību un proklamēja Latviju kā neatkarīgu valsti. Tomēr nepagāja pat gads, kad atkal tika apdraudēta sentēvu un mūsu brīvība. Tā kā tikko dzimusī valsts un valdība vēl bija vāja, atbildība gūlās uz tautas pleciem. 1919. gada 11. novembra notikumi, kad jaunizveidotās Latvijas armijas vienības padzina no Rīgas bermontiešus par spīti viņu pārspēkam, radīja milzīgu patriotisma vilni un nostiprināja spēcīgo pārliecību – Latvijai ir jābūt brīvai.
– Lāčplēša dienas lāpu gājiens notiek laikā, kad visa valsts svin 90. dzimšanas dienu kopš Latvijas valsts brīvības cīņām 1919. gada rudenī – tikai vienu gadu pēc savas valsts neatkarības pasludināšanas 1918. gadā. Tas bija laiks, kad Latvija bija Pirmā pasaules kara vētru izpostīta un atradās daļēji vācu, daļēji krievu varas pārvaldē. Jau tad bijām ierauti lielo valstu politiskajās spēlēs ar mazo tautu asiņu piegaršu. Viens no neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas nosacījumiem bija savu militāro spēku eksistence. 1918. gada nogalē un 1919. gada janvārī pirmā atsevišķā latviešu bataljona komandiera kapteiņa Oskara Kalpaka rīcībā bija tikai 220 vīru. Topošo Latvijas bruņoto spēku vadību viņš uzņēmās šķietami bezcerīgā situācijā. Visi pārējie Latvijā esošie augstākie virsnieki faktiski bēga uz rietumiem. Kalpaks vienīgais izrādīja gatavību uzņemties atbildīgo amatu. Tajā laikā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju brīva Latvija nerādījās pat sapņos. Bija zināms, ka tuvojas spēcīgi lielinieku spēki. No otras puses – vācu karaspēks. Par mūsu pagaidu valdību bija zināms vien tas, ka tā ir vāja, – 11. novembrī Lāčplēša dienas atceres pasākumā stāstīja Dzelzavas pamatskolas direktore Indra Zukure.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.11.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto