Iedibinātā skaistā tradīcija uz Ziemassvētku pasākumu aicināt Madonas novada audžuģimenes 15. decembrī noritēja jau piekto reizi, pulcējot 12 ģimenes, kā arī Madonas novada bāriņtiesas un audžuģimeņu atbalsta grupas pārstāvjus. Pasākumu ar dažādiem priekšnesumiem un svētku galdu organizēja Dzelzavas pagasta pārvalde un Dzelzavas kultūras nams sadarbībā ar Madonas novada bāriņtiesu un Madonas novada pašvaldību.
Kā pastāstīja Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Lediņa, šobrīd Madonas novadā ir 15 audžuģimenes, kurās aug 45 bērni. Uz pasākumu bija varējušas ierasties 12 ģimenes, kurām tika pasniegtas bāriņtiesas darbinieku sagatavotās dāvanu paciņas – to saturu sarūpēja „Lazdonas piensaimnieks", „Madonas maiznieks", rokdarbnieces un citi atbalstītāji. Trim ģimenēm, kas pasākumu nevarēja apmeklēt, dāvanu paciņas tika aizvestas uz mājām.
Tomēr ne jau dāvanu vai atzinības dēļ ģimenes izvēlas sniegt mājas bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez savu īsto vecāku apgādības. Audžumamma Edīte Sirmā no Praulienas pagasta pastāstīja, kā ar vīru Arno izlēmuši kļūt par audžuvecākiem: – Uzskatu to kā sava veida misiju. Ir cilvēki, kas brauc kalpot uz Āfriku, Indiju, bet mēs varam kalpot arī tepat Latvijā, palīdzēt uzaudzināt bērniņus, kam dzīvē gājis grūtāk. Šāda doma brieda jau diezgan sen, sapratām, ka pienācis īstais laiks, kad iegādājāmies māju. Divistabu dzīvoklī to noteikti nevarētu izdarīt, bet mājā platības pietiek. Ar vīru runājām, sākumā, protams, spriedām, ka pašiem savu bērnu jau gana, bet tomēr šī doma urdīja. Pašiem tolaik piedzima puisītis, bija veselības problēmas. Spriedu – ja tikai Dievs dos spēku un izturību, iešu un darīšu visu, lai palīdzētu arī citiem bērniem. Tā pagājušā gada janvārī uzrakstīju iesniegumu bāriņtiesā, pēc Jāņiem bijām izgājuši kursus, psihologu un visu pārējo. Guvām atļauju būt par audžuģimeni, 2. augustā saņēmām pirmo audžubērnu – meitenīti Ketrīnu. Ļoti forša meitenīte, iet bērnudārzā. Puisītim Georgam ir pieci mēneši, pie mums viņš ir jau mēnesi – visfeinākais puisis.
Edīte un Arno audzina arī savus bērnus – meitas Emīliju, Elīnu, Veltu, Oksanu un dēliņu-pastarīti Jāni. Edīte apzinās, ka katram bērnam ir savs dzīves ceļš un audžubērnus kādā brīdī vajadzēs palaist. – Daudzi teic: „Bet tu taču nevarēsi tā mierīgu sirdi atdot prom!" Es apzinos, ka šiem bērniņiem palīdzu tikai uz to laiku, kamēr viņiem to vajag. Ketrīna varbūt ar laiku atgriezīsies pie savas mammas, gaidām, lai šajā ģimenē viss sakārtojas. Bet zinu, ka neatvadīsimies, esam solījušies viens otru apciemot. Tikmēr Georgu mamma pati atstāja uzreiz pēc piedzimšanas. Viņš noteikti atradīs ģimeni, kas viņu lolos. Varbūt viņiem būs tādi vecāki, kas varēs atļauties augstskolas, kas man pat sapņos nerādās. Tādēļ mēs viņam esam uz to laiku, kamēr viņam ir vajadzīgs šis atbalsts, mūsu ģimenes rūpes un mīlestība, – pārdomās dalījās Edīte Sirmā. Ar savu pozitīvo piemēru viņa spējusi uzrunāt vēl kādu ģimeni, kam arī ir plaša māja un – galvenais – sirds un kuri gatavojas kļūt par aizbildņiem kādam bērniņam.
Tomēr, nenoliedzami, lai aizbildņu un audžuģimeņu kustība Latvijā vērstos plašumā, kā to ir iecerējusi valdība un attiecīgās instances, ir nepieciešamas sociālās garantijas un spēcīgs atbalsts šādām ģimenēm. Tikai ar sirdsdarbu vien to paveikt daudziem nav iespējams. Edīte pauda: – Jācer, ka valdība nāks pretī un nākamgad kaut kas mainīsies. Tas ir svarīgi, lai šīm ģimenēm būtu sociālās garantijas. Labāk es 24 stundas esmu mājās, esmu klāt bērniņiem, kam tas ļoti, ļoti vajadzīgs, nekā ceļamies agri no rīta, viss jāpaspēj steigā, lai mamma skrietu uz darbu un vēlu būtu mājās – tad jau ģimeni praktiski nemaz neredzi. Priecājos, ka man ir tā iespēja šobrīd būt mammai uz pilnu slodzi, jo viņiem uzmanība un rūpes ir ļoti nepieciešamas.
Uzrunājot klātesošos, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs akcentēja tieši šīs vērtības – audžuģimeņu veikto nesavtīgo darbu un nepieciešamību pēc atbalsta un novērtējuma viņiem.
– Šis ir laiks, kad mazliet piestājam no ikdienas darbu skrējiena un aizdomājamies par ģimeniskām vērtībām, mīlestību un sirdssiltumu – visu to, kas piemīt jums. Sakām paldies par jūsu paveikto, par bērniem sniegto sirdssiltumu un ģimenisko vidi. To, kas šiem bērniem iepriekš dzīvē nav bijis pašsaprotami. Mazākais, ko varam kā pašvaldība, ir pateikt paldies. Vēlētos tikai aicināt būt vēl aktīviem, kopā ar pašvaldību diskutēt par to, kas jums ir vajadzīgs, ar ko pašvaldība varētu palīdzēt, lai jūsu ikdienu uzlabotu, atvieglotu, lai arī jūs justos novērtēti un atbalstīti, – uz diskusiju un sadarbību aicināja Agris Lungevičs.
22.12.2017.