Latvijā ilgu laiku teju par aksiomu bija kļuvis uzskats, ka pašvaldība un privātā uzņēmējdarbība nav savienojamas lietas. Plaisu šajā uzskatā radīja smagie krīzes gadi, un, kaut gan joprojām daudzviet valda viedoklis, ka publiskā nauda nebūtu jātērē privātām iniciatīvām, attieksme kļuvusi pielaidīgāka.
Par to, ka pašvaldības rokas galīgi nav sasietas jautājumos, kad jāsniedz atbalsts uzņēmējiem, tika runāts arī 18. oktobrī notikušajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā seminārā.
Labo piemēru netrūkst
VARAM Reģionālās politikas departamenta vecākā eksperte Dace Ziediņa klātesošos iepazīstināja ar praktiskiem piemēriem, ko pašvaldības ir darījušas uzņēmējdarbības atbalstam.
– Zvanot uz pašvaldībām, konstatēju, ka to darbinieki nereti kautrējas un īsti nevēlas stāstīt par labajiem piemēriem. Bieži vien ir dzirdēts, ka pašvaldību iespējas rīkoties ir ierobežotas, taču, kad palūdzu minēt kādu konkrētu piemēru, kas likumdošanā būtu jāmaina, neko daudz uzzināt neizdodas. Vienu lietu gan noskaidrojām, un šobrīd jau ir sagatavoti grozījumi likumdošanā, kas pašvaldībām sniegs lielākas tiesības noteikt nomas maksas apmēru. Ceru, ka ar nākamo gadu to jau varēs sākt izmantot. Ja runājam par labajiem sadarbības piemēriem, kā vienu var minēt Daugavpils Ziemeļu rūpniecisko zonu. Tajā esošajos 12 uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 1000 cilvēku. Pašvaldības var palīdzēt arī to teritorijās strādājošajiem biznesa inkubatoriem, piedāvājot telpas ražošanai. Labs piemērs ir Ventspils augsto tehnoloģiju parks. Kā interesantu varu minēt faktu, ka ar šī parka atbalstu pēdējos piecos gados Ventspilī uzņēmumu skaits ir pieaudzis gandrīz septiņas reizes. Nākamā svarīgā lieta ir mārketings. Pirms semināra papētīju Vidzemes reģiona pašvaldību mājas lapas un secināju, ka situācija ar tādu lietu kā investīciju katalogs ir salīdzinoši slikta. Valmieras pašvaldības mājas lapā ir nekustamo īpašumu saraksts, Madonai ir izveidots elektroniskais investīciju katalogs. Pārējām pašvaldībām – nekā. Vēl viena laba lieta, ko pašvaldības var darīt, ir izveidot novada vai reģiona zīmolu. Pazīstamākās preču zīmes ir „Rīgas marka", „Ražots Kurzemē", „Daugavpils prece" un arī „Ražots Madonas novadā". Šie zīmoli gan palīdz popularizēt konkrēto pašvaldību, gan izceļ vietējos ražotājus. Pašvaldības atbalsts uzņēmumiem var izpausties arī ar pārstāvniecību dažādās rūpniecības un tirdzniecības izstādēs, – norādīja Dace Ziediņa.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.10.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS