Noslēgušās vienas no interesantākajām un priekšvēlēšanu kampaņu ziņā asākajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā. Kamēr vēlēšanu uzvarētāji vēl tukšo pēdējo novadējušos šampanieti, bet zaudētāji laiza vātis un gatavojas darbam opozīcijā pašvaldībās, kur par šādu sadalījumu var runāt, varam jau sākt skatīties uz to, kas tad īsti pagājušās nedēļas nogalē ir noticis.
Raugoties uz pašvaldību vēlēšanām Latvijas mērogā, var runāt gan par pārsteigumiem, gan par to trūkumu, taču jāatzīst, ka pārsteigumu tomēr ir bijis vairāk.
Visi pie urnām!
Nosacīts pārsteigums ir salīdzinoši augstā vēlētāju aktivitāte. Bijām pieraduši, ka vēlēšanās Latvijā, ja vien runa nav par jutīgus jautājumus skarošiem referendumiem, iedzīvotāji piedalās aizvien vājāk. Kopumā šā gada vēlēšanās piedalījās 50,41% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas ir teju par 4,5% vairāk nekā 2013. gada vēlēšanās. Indikācija, ka aktivitāte šoreiz varētu būt augstā-ka, bija aktīvā balsošana pirms 3. jūnija. Gan jau sociologi/politologi/antropologi šo uzrāvienu pētīs ar zinātnisku metožu palīdzību, taču dažus minējumus „kādēļ tā?" varam izvirzīt jau šobrīd. Pašvaldību vēlētājs šogad bija mobilizēts kā nekad agrāk. Rīgas gadījumā jau iepriekš Nila Ušakova gāzēji bija aktīvi iestājušies par varas maiņas nepieciešamību, taču tik masveidīgi un mērķēti kā šogad (acīmredzot bija sajusts, ka domes priekšsēdētājs ir ievainojams) iepriekš tas nebija noticis. Kā liecina vēlēšanu rezultāti, koalīcijas partijām, izvēloties gudrāku kampaņu stratēģiju un personālijas, „gāzt Nilu" šogad bija pa spēkam. Vēlētājus mobilizēja arī daudzskaitlīgais alternatīvais piedāvājums vēlēšanās. Iepretim tradicionālajām pozīcijas un opozīcijas partijām pašvaldību iedzīvotājiem bija iespējams nobalsot arī par salīdzinoši labām alternatīvām, neizmetot savu balsi vējā, un situācijā, kad „laikmeta gars" ne vien Latvijā, bet visā pasaulē paģēr „nost ar veco – laiks pārmaiņām!", pievilcīga alternatīva ļāva nomakšķerēt ne vienu vien balsi.
Nevar noliegt, ka šogad daudz masīvāk kampaņā tika izmantoti arī sociālie tīkli, jo īpaši facebook.com, kas ļauj vēlētāju uzrunāt tieši un nepastarpināti, kā arī pieļauj interaktīvu domu apmaiņu, kas, ja neskaita tiešas tikšanās ar vēlētājiem, citos kampaņu materiālos ir tikpat kā neiespējami. Tie, kuri šo ieroci prasmīgi spēja izmantot, arī plūca labākus augļus vēlēšanās.
Meli un statistika
Šo vēlēšanu kontekstā diemžēl jārunā arī par nepatīkamo pārsteigumu, proti, socioloģisko pētījumu precizitāti. Jau ASV prezidenta vēlēšanas deva smagu cirtienu socioloģisko pētījumu veicēju sniegto rezultātu ticamībai. Diemžēl arī Latvijā par to šobrīd jārunā, un stāsts, kā jau var noprast, ir par aptaujām, kas tiek veiktas pie vēlēšanu iecirkņiem, jeb exit pool. Interneta meklētājā ierakstot vārdus „exit pool pašvaldību vēlēšanas", kā viena no pirmajām tiek piedāvāta saite uz skaties.lv rakstu ar virsrakstu „„Exit pool" dati: četras „latviskās partijas" Rīgā kopā savākušas vairāk balsu nekā Ušakova un Amerika saraksts". Tieši ar šo informāciju vairāku stundu garumā, līdz pirmo provizorisko rezultātu ienākšanai no iecirkņiem, operēja paši politiķi, žurnālisti un viņu uzrunātie eksperti. Daudzi sabiedrībā labi zināmi cilvēki, tautas valodā runājot, laida muļķi, tiešajā ēterā spriedelējot par to, kā nu veidosies koalīcija Rīgas domē un vai Bondars būs domes priekšsēdētājs, utt. Pieļauju, ka neviens no viņiem nejutās priecīgs brīdī, kad sāka pienākt pirmā „cietā" informācija. Jau vēlēšanu naktī kā iemesls tam, ka exit pool un reālie rezultāti Rīgas domes vēlēšanās atšķiras par vairāk nekā 10%, tika minēta latviešu vēlētāju nevēlēšanās atzīt, ka viņi balsojuši par „Saskaņas" un „Gods kalpot Rīgai" tandēmu. Šķiet, turpmāk gan sabiedrībai, gan politisko procesu vērotājiem būs daudz piesardzīgāk jāpaļaujas uz reitingiem un sabiedriskās domas pētījumiem kopumā.
Laurus plūc ZZS
Pēc katrām vēlēšanām arī runājam par uzvarētājiem un zaudētājiem. Pie uzvarētājiem, kaut arī Rīgas domes vēlēšanās tā demonstrēja vai nu pilnīgu nekompetenci, norokot perspektīvu partijas līderi – Armandu Krauzi, vai spīdošu taktisku gājienu, kura sekas vēl pat īsti nav konstatējamas, varam nosaukt Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kas būtiski paplašinājusi savu jau līdz šim visai ievērojamo ietekmi novados – no 22 pirms četriem gadiem līdz 33 pēc šīm vēlēšanām.
„Vienotība", kā liecina vēlēšanu rezultāti, turpina agonēt, un, kaut arī pašvaldību vēlēšanas partija bija iecerējusi kā restartu pirms Saeimas vēlēšanām, partijas ietekme reģionos tikai vājinājusies (no 10 novadiem uz 8).
Nedaudz labāk klājies Nacionālajai apvienībai (NA), kas šogad izcīnīja uzvaru 8 novados – par 2 vairāk nekā 2013. gadā. „Saskaņai", ja neskaita „lielo balvu" – Rīgu (arī tajā partijas popularitāte samazinājusies), reģionos sniegums nav pārliecinošs, un uzvara izcīnīta vien 4 pašvaldībās, faktiski tikai Rīgā un Rēzeknē. Nav īsti skaidrības, kas vadīs Daugavpils pilsētas domi.
Visai plašu pārstāvniecību novados ir nodrošinājušas politisko spēku grupas – Reģionu alianses, Vidzemes partijas un vēlāk radītās Latvijas Reģionu apvienības, kas novados bieži vien startēja kopā, taču arī šo partiju ietekme četru gadu laikā sarukusi. 2013. gadā uzvarēts 18 novados, taču šogad – vien 11.
Pirms vēlēšanām bija pamatoti minējumi, ka ZZS nonākšana pie varas valdībā un tam sekojošie rūkošie partijas reitingi varētu atstāt negatīvu ietekmi uz partijas rezultātiem pašvaldību vēlēšanās, taču redzam, ka tajās partija savas pozīcijas ir tikai nostiprinājusi, kas nozīmē to, ka ietekmīgu draugu būšana Rīgā joprojām ir spēcīgs faktors, lai reģionos balsojums būtu labvēlīgs pie varas esošajiem.
Veido koalīciju
Nolaižoties no Latvijas augstumiem līdz Vidzemes augstienei un tās apkārtnei, redzam, ka pie mums visos bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados, ļoti iespējams, izņemot Madonas, vara pārmantosies. Dažos (Cesvaines un Ērgļu) domes darbs, iespējams, nebūs mierīgs, taču domes priekšsēdētāji savus amatus saglabās. Kas attiecas uz Madonas novadu, politiskā loģika diktē, ka jānotiek varas maiņai. ZZS ir ieguvusi 31% vēlētāju atbalstu, kas rezultējās 6 deputātu vietās – tikpat, cik pirms četriem gadiem ieguva iepriekšējo vēlēšanu uzvarētājs „Vienotība", kas jaunajā domē būs pārstāvēta ar 4 deputātiem. Nav šaubu, ka ZZS kā uzvarētāji, taču ne absolūtā vairākuma ieguvēji domē, jau veic pārrunas un strādā pie koalīcijas izveides, kas ļautu uzvaru vēlēšanās pārvērst arī domes priekšsēdētāja amatā. Jau priekšvēlēšanu laikā bija jūtams, ka kandidējošo partiju vidū veidojas divi bloki, kas varētu atbalstīt vienu vai otru politisko spēku, un šajos blokos vairākums balsu pagaidām ir ZZS, nevis „Vienotībai", kas, kā noprotams, vēlas domes priekšsēdētāja amatā vēl uz četriem gadiem redzēt Andreju Ceļapīteru. Nevēlos nodoties minējumiem un spekulācijām, ar kādiem paņēmieniem tiks nodrošināts vairākums balsojumā, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka lojalitātei domē ir sava cena. Ilgi gan vairs nav jāgaida, un līdz Jāņiem jau zināsim, kas vadīs Madonas novada pašvaldības domi.
Rezultāti likumsakarīgi
Analizējot vēlēšanu rezultātus Madonas novadā, prognoze, kuru sev biju izteicis pirms vēlēšanām, piepildījās teju ar simtprocentīgu precizitāti, vienīgi 1 deputāta vietu prognozēs biju atvēlējis Latvijas Reģionu apvienībai, kuri diemžēl nebija spējuši uz vēlēšanām pietiekamā līmenī mobilizēt jauniešu elektorātu (iespējams, daļa nobalsoja par citos sarakstos iekļautajiem skolēnu un jauniešu vidē pazīstamākiem kandidātiem), un arī Mārtiņa Bondara vārda vilkme Madonā bija par vāju. ZZS iegūtās 6 deputātu vietas noteikti nebija pārsteigums, ja raugās uz šīs partijas augošo atbalstu pēdējos astoņos gados. Pirms novadu reformas ZZS Madonā tikpat kā nebija elektorāta, taču, izveidojoties novadam un parādoties gan piedāvājumam, gan aktīvam līderim Agra Lungeviča personā, gan pagastu vēlētājam, ZZS pamazām uzaudzēja muskuļus, un pat Saeimas vēlēšanās partija Madonas novadā guva ļoti atzīstamu rezultātu. ZZS rezultāti varēja būt pat labāki, taču lielais partiju piedāvājums nospēlēja savu lomu un sadrumstaloja gan vēlētāju izvēli, gan rezultātā – domes sastāvu. Jāatzīst, ka ZZS bija viena no partijām, kas izvērsa ļoti aktīvu aģitāciju sociālajos tīklos, informējot potenciālo vēlētāju teju par katru kandidātu aktivitāti, lai cik nozīmīga vai maznozīmīga tā būtu.
Arī „Vienotības" salīdzinoši vājais sniegums nav liels pārsteigums, jo, ja atbalsts ZZS līdz šim tikai pieauga, „Vienotībai" tendence gadu gaitā bija pretēja. Vēlēšanās nepalīdzēja nedz plašākas kampaņas trūkums, nedz centrālās partijas ne pārāk augstā popularitāte.
Pa 2 deputātu mandātiem ieguvusī NA un „No sirds Latvijai" var justies apmierināti ar sasniegto rezultātu. NA, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir zaudējusi daļu vēlētāju, taču, neraugoties uz to, spējusi nodrošināt 2 mandātus. Savukārt „No sirds Latvijai" var būt pateicīgi, ka uz negatīvās publicitātes (pelnītas vai nepelnītas – par to lai spriež vēlētāji) fona partijai ir izdevies gūt salīdzinoši labu panākumu. Ar aktīvu un viegli pamanāmu kampaņu izcēlās „Politiskā partija Izaugsme" un Vidzemes partija. Pie veiksmes un mazāka partiju skaita tās būtu spējušas savu rezultātu uzlabot, taču līdzīgi kā trešajai ar 1 deputātu domē iekļuvušajai partijai „Vienoti Latvijai" tik sīvā konkurencē iegūtais rezultāts ir vērtējams kā likumsakarīgs. Tiesa, pašreizējā situācijā arī viena deputāta balss var nospēlēt izšķirošu lomu, tādēļ šobrīd partiju ietekmi domē saistīt ar deputātu skaitu vēl ir pāragri.
7.06.2017.