11. martā Madonas novada pašvaldība parakstīja sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Tā bija augstskolas iniciatīva, un līgumu Madonas novada pašvaldības ēkā parakstīja RTU rektors Leonīds Ribickis un Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs.
Līgums paredz pašvaldības un RTU sadarbību pētniecībā, inovatīvu mācību programmu pilnveidošanā, prakses vietu nodrošināšanā, izglītības un zinātnes atziņu izmantošanā pašvaldības izglītības iestādēs un uzņēmumos novada teritorijā.
Tiekoties darba sarunā, RTU rektors Leonīds Ribickis pastāstīja, ka augstskolas 9 fakultātēs mācās teju 15 tūkstoši studentu, tiek turpināts būvēt studentu pilsētiņu Ķīpsalā, kas Baltijas reģionā būs modernākais inženierzinātņu studiju centrs, ar RTU fakultātēm, administratīvajām ēkām un Zinātnisko bibliotēku. Apskatīt Ķīpsalā paveikto klātienē RTU vadība aicināja arī madoniešus.
– Mūsu sadarbības stratēģija vērsta ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī pašvaldībām, – uzsvēra rektors. – Ar vairākām pašvaldībām līgumi jau noslēgti, un tas ir svarīgi, lai piesaistītu kā pētniekus, tā mācību spēkus dažādu jautājumu risināšanā. Pētnieciskajā darbā vēlamies iesaistīt ne tikai studentus, bet arī skolēnus, jo jaunieši ir ļoti radoši. Attīstām filiāļu tīklu, ceturto gadu RTU filiāle darbojas Cēsīs. Līdz ar to pieejamība augstākās tehniskās inženierizglītības iegūšanai paveras lauku reģionu jauniešiem, un tas sekmēs speciālistu atgriešanos dzimtajā pusē.
Rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Antons Kiščenko pieminēja iepriekšējo veiksmīgo sadarbību starp augstskolu un novada pašvaldību Lubāna ezera plūdu jautājumā. „Šie pētījumi no mūsu puses varētu turpināties, jo esam papildinājuši savas tehniskās iespējas."
Rektora vietnieks akcentēja, ka augstskola vēlas aktivizēt studentu sadarbību ar uzņēmējiem, jo RTU ir būtiski panākt, lai studenti dodas vasaras praksē uz jaudīgiem uzņēmumiem un šiem uzņēmējiem ir labi palīgi. „Ja students savu darbu veiks atbildīgi, nākotnē viņš konkrētajam uzņēmumam varēs būt noderīgs speciālists. Augstskola savukārt iegūs informāciju, kas programmās jāpapildina, lai students, ienākot ražojošā uzņēmumā, būtu labāk sagatavots. Līdz ar to satuvināsim reālo dzīvi ar akadēmisko vidi. Šobrīd studentu praksēs jaunos speciālistus bieži izmanto viņu zināšanām neatbilstīgi."
Rīgas Tehniskā universitāte Latvijas lielākajās pilsētās vēlas noslēgt līgumus arī ar vietējām skolām, lai tās ir kā centri, kur notiek informācijas apmaiņa starp skolu un augstskolu. Skola līdz ar to kļūst nosacīti stiprāka, un, absolvējot mācību iestādi, jaunieši būs motivētāki turpināt studijas augstskolā. Tehniskās zinātnes joprojām Latvijā ir mazāk populāras par sociālajām zinātnēm, vajadzīgas iestrādnes, lai jauniešiem atklātu iespējas, kādas paveras, absolvējot inženierzinātņu studijas.
RTU Cēsu filiāles vadītājs Alvis Sokolovs pastāstīja par iespējām pirmos divus gadus studēt Cēsīs, bet studijas pabeigt Rīgā. Sadarbība starp pašvaldību, uzņēmumiem, skolām un RTU studējošos jauniešus pēc mācībām veicinātu novirzīt atpakaļ uz reģionu. Šobrīd Cēsu filiālē iespējams studēt pilna laika četras bakalaura līmeņa studiju programmas. Nepilna laika studiju programmas Cēsīs nav iespējams apgūt. Sarunas gaitā izkristalizējās doma, ka sadarbībā ar Madonas Augstākās izglītības centru (vadītājs Guntars Agate Paeglis) neklātienes studijas RTU atsevišķās programmās varētu notikt Madonā.
RTU projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš pieminēja vēl kādu ieceri – pēc mēneša Madonā tiks uzsākta biznesa inkubatora darbība. Tā kā Madonas novadā ir attīstītas skolēnu mācību uzņēmumu tradīcijas un pašvaldība aktīvi atbalsta jauniešu veidotos uzņēmumus, Madonā varētu veidoties studentu biznesa inkubators.
– Madonas novada pašvaldība 51 procentu no gada budžeta tērē izglītībai, tātad mums izglītība ir svarīgākā nozare, – uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs.
– Sadarbībā ar RTU akcentu redzu tieši uz skolas bērniem. Iepriekšējā plānošanas periodā no ES struktūrfondiem Madonas novada pašvaldība ik gadu piesaistīja teju otru budžetu. Šos līdzekļus ieguldījām ēku rekonstrukcijā un siltināšanā. Nākamais solis ir ēku piepildījums – tehnoloģijas un inovācijas. Tas ir potenciāls, kur saredzu augstskolas līdzdalību, atrodot veidu, kā jauniešos radīt interesi par eksaktajām zinātnēm un tehnoloģijām. Savu iespēju robežās šai virzienā strādā novada pašvaldība: pilsētas 1. vidusskolā ir uzstādīts 3D printeris, 1. vidusskolā un ģimnāzijā tiek mācīta programmēšana. Divu vasaras mēnešu garumā 70 jauniešiem novada pašvaldība savos uzņēmumos nodrošina prakses iespējas, tā skolēnos raisot izpratni par darbu. Uzņēmējdarbība ir viena no pašvaldības prioritātēm. Madonas novada iedzīvotāji tiek aicināti iesniegt savas biznesa idejas, pretendējot uz balvu fondu 2000 eiro apmērā vienam projektam. Jaunām, perspektīvām idejām tiek dots grants, bet svarīgi palīdzēt attīstīties tālāk, lai šie cilvēki kļūtu par uzņēmējiem, nevis darba ņēmējiem.
Novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne apliecināja, ka pēdējie dati par vidējās izglītības mācību programmām novadā liecina – humanitāro un sociālo priekšmetu programmas skolēnu acīs vairs nav tik pievilcīgas kā iepriekš, jaunieši izvēlas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu programmas. Sadarbībā ar RTU varētu izstrādāt kādu jaunu programmu, piesaistot tai mācību spēkus. – Svarīgi uz inženiertehniskajām zinātnēm virzīt ne tikai 10.-12. klašu jauniešus, šobrīd bū-
tiski pievērst uzmanību arī 7.-9. klasēm, – uzsvēra nodaļas vadītāja. – Skolēnam 9. klasē būtu jābūt skaidram, ko viņš nākotnē darīs. Šim nolūkam no mūsu puses daudzās skolās būtu jāsakārto dabaszinību kabineti. Iepriekšējā periodā no ES fondiem visās novada skolās sakārtojām 10.-12. klašu dabaszinību kabinetus, nu kārta 7.-9. klašu posmam. Tāpat būtu jāsakārto mājturības un tehnoloģiju kabineti, kas ir ļoti novecojuši un faktiski jau – valstisks izaicinājums.
Platformu sadarbībai izglītības nodaļas vadītāja redz arī skolu jauniešu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, skolēnu mācību uzņēmumu jomā, palīdzot metodiskajā ziņā rast inovatīvas idejas.
Pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans piebilda, ka otro gadu novada pašvaldībai ir sadarbība ar Rīgas Biznesa skolu studiju kursa Startup Lab ietvaros. Rīgas Biznesa skola ir RTU struktūrvienība un viena no vadošajām uzņēmējdarbības un menedžmenta augstskolām Latvijā. Attiecībā uz biznesa inkubatoru Romāns Hačatrjans vēstīja, ka diemžēl līdz šim nav veicies izveidot reālu sasaisti starp biznesa inkubatoru un iesācējiem uzņēmējdarbībā. Par traucēkli bijuši pārāk formālie nosacījumi, tāpēc jācer, ka tagad būs citādi.