„Stars" jau informēja par Tautas partijas (TP) „ierindas" biedra Andra Šķēles, kas atgriezies aktīvajā politikā, tikšanos ar reģionālo presi un partijas nodaļu pārstāvjiem Madonā. Šajā publikācijā – nedaudz plašāk par dažiem no jautājumiem, kuri nepilnas divas stundas garajā sarunā ar preses pārstāvjiem tika pārrunāti.
Zinot to, ka Andris Šķēle pēc paša deklarētā 7 gadus ir bijis prom no politikas, žurnālistus interesēja jautājums par viņa motivāciju atgriezties.
– TP priekšsēdētāja amatu pirms septiņiem gadiem atstāju ar lielu gandarījuma izjūtu, jo kopā ar toreizējiem koalīcijas partneriem bijām spējuši pabeigt iesāktās sarunas ar ES un sasniedzām stadiju, kad valsti varēja uzņemt arī NATO. Tobrīd likās, ka ilgi un laimīgi dzīvosim valstī ar izaugsmi. Taču, kā jau tas dzīvē gadās, laimes brīži mijas ar problēmu laikiem, un pašreizējo laika periodu es vērtēju kā grūtāko pēc neatkarības atgūšanas. Mana lēmuma atgriezties politikā pamatā ir vēlme nākt un dot savas zināšanas, pieredzi un enerģiju tam, lai mēs šo situāciju vērstu par labu. Un to var izdarīt tikai tad, ja tu uzņemies atbildību par kāda politiska spēka virzību. Tādēļ es 21. novembrī TP kongresā lūgšu sev šo mandātu, – savu motivāciju minēja Andris Šķēle.
Līderu cīņas
Vaicāts, vai viņa atgriešanās politikā neliecina par partijas vājumu, jo šajos 7 gados tā arī nav radies spēcīgs partijas līderis, kas spētu viņu aizvietot, un arī atbalsts partijai krities, kā arī vai viņš ir nācis politikā darboties ilgu laika periodu, Andris Šķēle uzsvēra, ka nepiekrīt apgalvojumam par partijas krīzi, jo TP līdz šim vēlēšanās ir bijuši ļoti noturīgi rezultāti, ko pierāda arī pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kurās partijai prognozēta sakāve, taču tā spēja iegūt otru labāko rezultātu. Tiesa, viņš piekrita faktam, ka spēcīga līdera esamība ir ļoti būtiska, jo visa Eiropas un pasaules politika balstās spēcīgos līderos.
– Esmu atgriezies, lai paliktu. Pamatojums atgriezties ir mērķis valsti izvest no krīzes. Domas varētu mainīties vienīgi tad, kad redzēšu, ka esam uz pareizā ceļa, un ir līderi, kas ir gatavi mani nomainīt. Katrai partijai ir nepieciešams spēcīgs līderis, un jo spēcīgāki tie būs arī citās partijās, jo vairāk arī man pašam būs jāsaņemas. Prognozēju, ka viena no smagākajām cīņām man būs tieši ar Aivaru Lembergu, kas ir valstī populārākais politiķis, – norādīja Andris Šķēle.
Uz žurnālistu pausto viedokli, ka, priekšplānā izvirzoties līderim, mazināsies pārējo partijas biedru ietekme, A. Šķēle norādīja, ka tā nenotiks, jo līderim bez spēcīgas komandas cīnīties ir ļoti grūti. Pēc viņa teiktā, uz nākamajām Saeimas vēlēšanām TP kandidātu sarakstā būs jaunas „sejas". Kuras tieši tās būs, viņš nevēlējās atklāt.
Savas partijas izredzes vēlēšanās A. Šķēle vērtē pozitīvi, un kā vienu no būtiskākajiem atbalsta punktiem viņš min tieši reģionus un uzsver, ka pirms vēlēšanām partijā notiks būtiskas izmaiņas.
– Esmu nācis, lai mēs vēlēšanās uzvarētu. Varat nešaubīties, ka latviešu partiju vidū TP veidos visasāko konkurenci jebkuram politiskajam spēkam, jo es nekādā veidā nevaru piekrist tai lomai vai vietai, ko partijai šobrīd cenšas ierādīt. TP rindās ir daudz spēcīgu cilvēku. Mēs esam nākuši no reģioniem, un tur arī atgūsim savu elpu un asinis. Partija ir ļoti lielu izmaiņu priekšā. Ja valde mani atbalstīs, tad izmaiņas būs arī statūtos, taču par programmatiskām lietām vairāk tiks lemts pavasarī.
Šobrīd varu pateikt to, ka uzsvars tiks likts uz ekonomiku, it īpaši ražošanas jomā. Es jums varētu vaicāt – kā konkrēti izjūtat ekonomikas „sildīšanu"? Cik no SVF aizdevuma ir novirzīts tautsaimniecībai? Gluži otrādi, aizdevums ir saņemts ar apņemšanos to izmantot budžeta deficīta dzēšanai un neražīgiem izdevumiem, lai turētu mākslīgi augstu nacionālās valūtas kursu, tādā veidā ļaujot bankām ar mazāku akcionāru kapitāla piesaisti iziet no situācijas „sausām kājām" uz nodokļu maksātāju rēķina, – ne pārāk glaimojošus vārdus par valdības rīcību teica Andris Šķēle.
Viņš gan atzina, ka nav vienas burvju receptes, ar kuras palīdzību valsti varētu izvest no krīzes. A. Šķēle uzsvēra, ka Latvija neizmanto tos instrumentus, ko krīzes laikā izmanto citas valstis.
– Mēs esam diezgan unikāli ar savu piemēru, kas vairāk ir bezpiemērs. Citas valstis krīzes laikā dara visu iespējamo, lai šobrīd, kad darbaspēka un materiālu izmaksas ir vislētākās, būvētu valsts infrastruktūru. Līdzekļi būtu jādod nevis kaut kādiem mistiskiem projektiem, kas pieslēpti ar dažādām skaistām izkārtnēm, kā, piemēram, „dzimumu līdztiesības veicināšana", bet projektiem, kas palīdz radīt materiālas vērtības – ceļus, dzelzceļus, ostas, skolas utt. Jāinvestē tajā, kas būs nepieciešams ilgtermiņā, arī tad, kad krīze būs beigusies. Augstas pievienotās vērtības atbalsta programmām, kas šajās dienās uzsāksies, ir atvēlēti vien daži desmiti miljonu, savukārt visādām „mīksto" investīciju programmām atbalsts ir simtos miljonu. Par kādu atbalstu ražošanai var runāt? Kā arguments un atruna šajā situācijā tiek minēts tas, ka šāda kārtība ir saskaņota ar ES. Taču tas notika izaugsmes gados. Situācija šobrīd ir mainījusies un atbildīgajām amatpersonām būtu negurstoši jācīnās, lai šie akcenti tiktu mainīti, – norādīja topošais TP priekšsēdētājs.
Patēriņa upuri
Viņš arī norādīja uz vēl vairākām lietām, kas būtu jāmaina. Viena no tām ir mazāki birokrātiskie šķēršļi mazo un mikro uzņēmumu darbībai. Izskanēja arī priekšlikums veikt korekcijas nodokļu sistēmā, konkrēti – samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
– Es domāju, ka šo ierosinājumu iesniegs pēc budžeta pieņemšanas. Uzskatu, ka par šo jautājumu būtu jāatklāj diskusija, jo tad mēs arī varētu iepazīties ar faktisko situāciju. Vai, piemēram, līdzšinējais PVN palielinājums ir devis ieņēmumu palielinājumu? Es domāju, ka cilvēki tērētu daudz vairāk naudas un arī tautsaimniecībā palielinātos pieprasījums, ja PVN būtu mazāks, – par PVN likmes samazināšanu iestāties solīja Andris Šķēle.
Vaicāts par krīzes iemesliem Latvijā, A. Šķēle kā vienu no būtiskākajiem minēja augošo patēriņu, kas ne vienmēr bijis saprātīgs.
– Latvija bija kļuvusi par patēriņa upuri, jo bija izvēlējusies atdot savu monetāro politiku svešu finanšu lobiju rokās, vienlaikus turot fiksētu valūtas kursu. Brīvas kapitāla plūsmas apstākļos mēs vienā mirklī tikām appludināti ar kredītiem un liela daļa sabiedrības padarīta par patēriņa upuriem, savā ziņā atkarīgajiem. Tolaik vajadzēja ieklausīties cilvēkos, kuri neatradās politikā un brīdināja, ka uzņemtais kurss pie laba gala nenovedīs, – atgādināja A. Šķēle.
Uz žurnālistu jautājumu, kuri tad bija tie eksperti, kas brīdināja par draudošajām briesmām, kā vienu no „vēstnešiem" viņš minēja arī sevi, atgādinot savu pirms krīzes sākuma teikto runu par „krupja uzvārīšanos", saņemot Spīdolas balvu. Runu noklausījusies liela daļa no politiskās elites un esot pēc tam uzjautrinājusies par šādu tēlainu piemēru, taču secinājumi netika izdarīti.
Savas partijas darbībā būtiskas kļūdas, kas būtu padziļinājušas krīzi, A. Šķēle nesaskatīja, vien piebilda, ka pārāk optimistisks bijis skats uz medicīnas jomu, kur ieguldīti lieli līdzekļi. Bet ja jau viss TP rīcībā bijis pareizi, kāpēc tad partijai šobrīd ir tik katastrofāli zems reitings? Andris Šķēle to skaidro ar partijas ilgo klātbūtni Latvijas politikā.
– Ja tu esi bijis pietiekami ilgi politikā, tad tavā darbībā noteikti ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes, taču cilvēki atmiņā uzkrāj tikai neveiksmīgos notikumus. Noteikti ir bijušas problēmas arī ar komunikāciju. Taču būtiskākais šobrīd ir atgūt pašapziņu un ticību tam, ka spēsim no krīzes tikt ārā, – nozīmīgāko paša partijas un sabiedrības kopumā veicamo darbu minēja TP „ierindas" biedrs.
Pie reformas vēl būs jāatgriežas
Žurnālisti A. Šķēlem arī uzdeva jautājumu par to, kā viņš vērtē šogad pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, kuras gaitu par gludu būtu grūti nosaukt.
– Administratīvi teritoriālā reforma viennozīmīgi tika nokavēta. 1995. gadā, kļūstot par premjeru, kā vienu no pirmajiem nosacījumiem izvirzīju to, ka valsts pārvalde ir jāpadara efektīvāka. No tā brīža ir pagājuši vairāk nekā 12 gadu, un tikai šogad beidzot reforma tika noslēgta. Varbūt šis laiks ļāva sabiedrībai teritoriālo reformu vairāk pārrunāt un apspriest, taču tas nav ļāvis sasniegt labāko iespējamo rezultātu, kas būtu noticis, ja šo jautājumu risinātu daudz apņēmīgāk un mērķtiecīgāk. Par reformas rezultātiem mēs varēsim spriest tikai pēc kāda laika, un es nedomāju, ka reforma ir noslēgusies pilnībā. Pēc kāda laika atkal nāksies novadu un reģionu kontekstā runāt par to, kas ir jāuzlabo. Arī krīze spiež valdību un parlamentu nopietnāk izsvērt to, vai vairāk funkciju un līdzekļu nebūtu jānodod pašvaldībām, jo aizvien ir palicis daudz lietu, kuras ir sistēmiski nepareizas. Piemēram, skolu uzturēšana ir pašvaldības pienākums, taču naudas dalītājs ir centrālā valdība, –
norādīja Andris Šķēle.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto