Pagājušajā gadā pēc grozījumiem budžetā tika pieņemts lēmums neīstenot izlīgumus tiesas procesa stadijā Valsts probācijas dienestā (VPD). Lai gan Latvijas krimināltiesību sistēmā vēl joprojām galvenokārt fokusējas uz aizdomās turēto vai apsūdzēto personu, bet noziedzīgā nodarījuma upurim pārsvarā ir pasīva loma, kā arī ierobežotas iespējas piedzīt materiālu un/vai morālu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, arvien vairāk cilvēku seko līdzi jauninājumiem krimināltiesībās un interesējas par iespējām piedalīties izlīgumā.
Februārī notikušajā preses konferencē VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs norādīja: – Pēc grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam" VPD vairs neīsteno izlīgumus tiesas procesa stadijā, kā rezultātā jārēķinās ar tiesas sēžu skaita palielināšanos. Viens izlīgums valstij izmaksā aptuveni Ls 20, savukārt viens tiesas process – aptuveni Ls 200, tādējādi papildu izmaksu pieaugums no valsts budžeta, kas varēja arī nebūt, nav prognozējams. Jāuzsver, ka šādā veidā arī tiek ierobežotas cietušā iespējas aktīvi piedalīties kriminālprocesā, tai skaitā īsākā laika posmā atrisināt konfliktu ar likumpārkāpēju. Tiek pazemināta kriminālprocesa efektivitāte, un netiek ievērota EP Ministru komitejas rekomendācija Nr. R(99)19 par starpniecību krimināllietās.
Izlīguma pamatā – taisnīguma atjaunošana
Praksē pierādījies, ka cietušais no likumpārkāpēja gaida tieši vaļsirdīgu piedošanas lūgšanu, vēlas redzēt, ka vainīgais patiešām nožēlo izdarīto. Svarīgi atcerēties –
izlīgums ir iespēja lūgt piedošanu un piedot, turpmāk saglabājot neitrālas attiecības.
– Izlīgums nav tikai risinājums kriminālprocesa ietvaros, tas ir pat daudz svarīgāks nekā palīdzība cietušajam, palīdzība likumpārkāpējam un palīdzība sabiedrībai kopumā. Pats būtiskākais ir, lai tiktu atjaunots taisnīgums. Cietušajam ir iespēja izprast notikušā iemeslus un izkļūt no upura lomas, kā arī likumpārkāpējam ir iespēja reāli apzināties sava nodarījuma sekas, – uzsvēris Sabiedriskās politikas centra „Providus" krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
VPD Madonas struktūrvienības vadītāja Valda Buiķe sīkāk skaidroja, kas ir izlīgums un kādi ir tā plusi: – Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, ko pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai. Izlīgums ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās cietušais un persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un to vada neitrāla persona – Valsts probācijas dienesta sertificēts starpnieks. Starpnieks ir īpaši apmācīts cilvēks konfliktu risināšanā, kas izlīguma procesā palīdz uzturēt starp iesaistītajām pusēm miermīlīgas, konstruktīvas sarunas, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi, konfidencialitāti un neitralitāti. VPD organizē un vada izlīgumus tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā (kad krimināllieta ir policijā vai prokuratūrā). Izlīgumam ir vairākas priekšrocības, piemēram, tas ir ātrāks nekā tiesāšanās process, puses var izlīguma procesā iesaistīt arī savus atbalstītājus un jebkurā laikā atteikties no dalības tajā, kā arī cietušais gūst iespēju ātrāk nekā tiesas ceļā saņemt atlīdzību par nodarīto zaudējumu un bez tam vēl iespēju likumpārkāpējam paust savu viedokli un jūtas par notikušo. Izlīgums, kuru organizē VPD, ir bez maksas, un starp pusēm noslēgtais līgums ir spēkā un iesniedzams procesa virzītājam bez notariāla apliecinājuma. Izlīgumu ir iespējams organizēt drošā un neitrālā vidē tuvāk cietušā dzīvesvietai. Izlīguma ierosinātājs var būt ne tikai policija vai prokuratūra, bet arī cietušais un vainīgais vai viņu likumiskais pārstāvis, ja cietušais vai vainīgais ir nepilngadīga persona.
Latvijā kriminālatbildība tiek paredzēta ne tikai par tīši izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par likumpārkāpumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, piemēram, automašīnas vadītājs sliktas redzamības apstākļos notriec gājēju, kā rezultātā cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi. Kā galvenais priekšnosacījums likumpārkāpējam ir tas, ka viņš pats atzīst noziedzīgā nodarījuma pamata faktus, nevis uzsver, ka viņa vaina vēl jāpierāda. Valda Buiķe piezīmēja, ka cilvēki var izlīgt un var arī neizlīgt, tas viss esot atkarīgs no viņu vēlēšanās, spējām un iespējām vienoties. Izlīgums starp cietušo un vainīgo kriminālpārkāpumos un mazāk smagos noziedzīgos nodarījumos var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai. Citos gadījumos tiesa, nosakot sodu, izlīgumu var ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.02.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no VPD Madonas TSV arhīva