Pagājušajā ceturtdienā jaunā labklājības ministre Ilona Jurševska tikās ar reģionālās preses pārstāvjiem, lai pārrunātu šobrīd aktuālus jautājumus. Labklājības ministrija (LM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.
Pirmais jautājums bija par pensionāriem, kas priekšlaicīgi pensionējušies un tagad saņem pensiju tikai 50% apmērā – vai Satversmes tiesas (ST) lēmums atgriezt pensijas iepriekšējā apmērā uz viņiem neattiecas?
Ilona Jurševska atbildēja: – Pašlaik priekšlaikus pensijā aizgājušie pensionāri ir sadalīti divās grupās: vieni, kuri aizgāja pensijā līdz pērnā gada jūlijam (saņem pensiju 70% apmērā), otri, kuri pensionējās, sākot no jūlija (saņem tikai pusi pensijas). Pirms ST apstrīdētā likuma pieņemšanas visi priekšlaicīgie pensionāri saņēma 80% no savas pensijas. Tā kā šo valdības lēmumu, otrajai pensionāru grupai izmaksāt pensiju 50% apmērā, nedz valdība, nedz Saeima nav rosinājusi atcelt, tas paliek spēkā līdz brīdim, kad Satversmes tiesa lems citādāk. Labklājības ministrija nevar rosināt atcelt šo pensijas samazinājumu, jo pasākums tiek īstenots budžeta izdevumu samazināšanas nolūkos.
Mērķtiecīga strukturālā reforma
Ministre tika arī lūgta iepazīstināt ar veiktajām strukturālajām reformām LM. Tā kā LM novembra beigās saņēma Efektīvas pārvaldības gada balvu, ko izsniedz Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Valsts kanceleju, tas izsaka atbildi uz jautājumu par strukturālajām reformām un pārvaldi LM, tā uzskata labklājības ministre.
– Veicam gan funkciju optimizēšanu, gan budžeta ekonomikas nodrošināšanu gana veiksmīgi. Šī balva galvenokārt tika iegūta par valsts sociālās aprūpes centru reorganizāciju, kur pārejas posmā, apmēram pusotra gada laikā, no 33 valsts aprūpes centriem tika izveidoti (apvienojot) reģionāli centri atbilstoši novadiem. Pateicoties reorganizācijai, ietaupīts pusmiljons latu valsts budžeta līdzekļu. Aplūkojot statistiku, var redzēt, ka šādā veidā, galvenokārt optimizējot grāmatvedību, personāla uzskaiti, iespējams iegūt līdzekļus būtiskākām lietām, piemēram, sociālās aprūpes centru ēku rekonstrukcijai, dzīves apstākļu uzlabošanai, pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai un tamlīdzīgi. Mūsu ministrijas administratīvās vadības uzņemtais kurss uz šādu budžeta līdzekļu ekonomiju ir bijis ļoti mērķtiecīgs, un ne tikai pēdējā gada laikā. Pārmaiņas skārušas gan ministrijas centrālo aparātu, gan padotības iestādes.
Ministrijas iekšienē 29 nodaļu vadītāju amati pārveidoti par vecāko referentu amatiem, likvidēti nodaļas vadītāja vietnieku vai departamenta direktora vietnieku amati. Katrā departamentā tagad ir ne mazāk kā 11, bet nodaļās – ne mazāk kā pieci darbinieki.
LM centrālais aparāts pārņēmis personālvadības, grāmatvedības un komunikāciju funkcijas no Valsts darba inspekcijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas. Pēc mūsu informācijas, 2008. gada decembrī amata vietu skaits ministrijā tika samazināts par 15% jeb 22 štata vietām, bet 2009. gada pirmajā pusgadā – par vēl četrām štata vietām. Valsts kanceleja likusi noprast, ka šādu struktūru vēlētos redzēt arī citās valsts pārvaldes institūcijās, lai taupītu līdzekļus uz administratīvā aparāta rēķina. Kopš 2008. gada valsts sociālās aprūpes centros amata vietu skaits kopumā ir samazināts par 14% jeb 488 darbavietām, – pastāstīja Ilona Jurševska.
Plāns stabilizācijai
Nākamā gada beigās sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumā ir nulle latu, kas ir lielā darbspējīgo, bet nestrādājošo īpatsvara dēļ, kā rezultātā netiek veiktas iemaksas pietiekamā apmērā. Taču ir izstrādāts pasākumu plāns tuvākajiem gadiem, pēc kā LM vadās un strādā, atzina Ilona Jurševska. Runājot par nākamo gadu, viens no pasākumiem, ko virzīja LM, ir vecāku pabalstu (tā saucamās māmiņu algas) izņemšana no sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksām un pārstrukturizēšana uz pamatbudžetu. Taču šis pasākums tiks realizēts tikai 2014. gadā. Radās bažas, ka nākamā gada budžeta paketi varētu nepieņemt šo grozījumu dēļ. Sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācija ilgtermiņā tiks veikta, piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām sedzot no valsts pamatbudžeta. Pašlaik minētās piemaksas izmaksā no sociālā budžeta.
Viņa turpināja: – Tāpat valdība ir vienojusies pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem, sākot no 2016. gada līdz 2021. gadam, ik gadu to paaugstinot par 6 mēnešiem. Arī izdienas pensiju saņēmēju (izņemot tiesnešu) pensionēšanās vecumu nolemts paaugstināt. Minēto izdienas pensiju pensionēšanās vecums ir robežās no 38 līdz 55 gadiem. Rezultātā tiek prognozēts, ka 2025. gadā sociālās apdrošināšanas budžets būs ar plusa zīmi.
Jāstiprina ģimenes vērtības izpratne
Lai risinātu dzimstības problēmu Latvijā, jāizveido valdības līmeņa demogrāfijas padome. Ministre norādīja, ka pašreizējā situācijā, kad sabiedrība strauji noveco, ļoti jāstiprina ģimenes politika un augstā līmenī jādiskutē par demogrāfijas izaicinājumiem.
– Līdz ar manu ienākšanu ministra amatā redzu, ka ir jāstiprina ģimenes politikas jautājums, ir jāceļ demogrāfijas jautājumi, kas nav vienas pašas LM jautājums. Tas pašlaik ir darba kārtības jautājums, ko mēs gribam no savas ministrijas virzīt Ministru prezidentam, ka valdības līmenī jāveido demogrāfijas padome, kurā atbildīgais vadītājs nav vis labklājības ministrs, bet Ministru prezidents, – teica Ilona Jurševska.
Samilzušo demogrāfijas problēmu risināšanai būtiska ir arī sabiedrības attieksmes un vērtību maiņa par to, kāpēc un kad jādzimst bērniem. Lai saprastu, kas sabiedrībai ir vērtība, kur ir tautas spēks, par to jāsāk runāt jau skolās. Šobrīd Latvijas ģimenēs aug vidēji 1,1 bērns.
Ministre arī uzsvēra, ka cerīgi skatās uz jauno Saeimas sastāvu, kur mainījusies pārstāvniecība un līdz ar to arī attieksme pret ģimenes politiku.
Pasākumi nodarbinātībai
Lai veicinātu nodarbinātību, LM veic virkni aktīvu pasākumu. Kā viens no plašāk pazīstamajiem ir algotu pagaidu darbu piedāvāšana. Šobrīd gan sabiedrībā ir nostiprinājies maldīgs uzskats, ka LM ir atbildīga par nodarbinātību.
– Taču jautājums par darba vietām būtu jāuzdod ekonomikas ministram, kopumā – Ministru prezidentam. Protams, ir atsevišķas programmas, kuru ietvaros darba vietas subsidējam. Šo programmu mērķauditorija ir cilvēku grupas, kurām ir ārkārtīgi grūti iekļauties darba tirgū – ilgstošie bezdarbnieki, kas veido lielāko procentu reģistrēto bezdarbnieku, jaunieši bez praktiskajām iemaņām, māmiņas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, cilvēki ar invaliditāti un citas. Šobrīd norisinās jauns pasākums „Jauniešu praktizēšana pie darba devēja", tajā var piedalīties līdz pat gadam.
„Simtlatnieku" programma ir ļoti diametrāli pretēji vērtēts pasākums, taču arī tā ir izveidota ar pašvaldību atbalstu speciāli šim krīzes laikam, kad daudzi cilvēki paliek bez jebkādiem ienākumiem vai pabalstiem. Nākamajā gadā samaksa par darbošanos šajā programmā, iespējams, tiks samazināta līdz 80 latiem mēnesī, un 2011. gadā šis pasākums arī beigsies, bet tiks piedāvāts nākamais, – atklāja Ilona Jurševska.
Autore: LAURA VOITIŅA