Pēdējā gada laikā vairākkārt mainīta bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas kārtība, cenšoties atrast formulu, kuru izmantojot piešķirtais pabalsts būtu reāli samērojams ar iepriekšējā perioda vidējo darba samaksu.
Kopš gada sākuma slimības laikā saņemtais pabalsts bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai tiek ņemts vērā tikai tad, ja ir slimots viss mēnesis. Praksē tā notiek reti, līdz ar to mākslīgi tika samazināta vidējā iemaksu alga, ja pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas vairākos mēnešos bijis slimības pabalsts. Otra galējība – atbrīvojot no darba, tiek izmaksāta atvaļinājuma kompensācija, atlaišanas pabalsts, kas ievērojami pārsniedz vidējo darba samaksu, tādēļ vidējā iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta aprēķinam neatbilda faktiskajai darba samaksai.
Ar 1. novembri spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 1221, kur noteikts, ka bezdarbniekiem pabalsta aprēķināšanai vērā ņemamajā periodā (līdz 31.12.2009. – 6 mēneši, neņemot vērā pēdējos 2 mēnešus pirms statusa iegūšanas, pēc 01.01.2010. – 12 mēnešu, neņemot vērā pēdējos 2 mēnešus pirms statusa) neieskaita mēnešus ar augstāko un zemāko aprēķināto ienākumu.
Piemēram, persona ar konstantu algu 230 latu mēnesī statusu ieguvusi 2009. gada 3. novembrī, pabalstu aprēķinās, ņemot vērā ienākumus no 2009. gada marta līdz augustam. Maijā bijis darbnespējas pabalsts, tādēļ apdrošināšanas iemaksas veiktas no ienākumiem Ls 45, augustā izmaksāts atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kopā 350 latu. Pēc jaunās kārtības pabalstu aprēķinās šādi: (Alga martā + aprīlī + jūnijā + jūlijā): 4 x 6 : kalendāra dienu skaits, kad persona šajā periodā bijusi apdrošināta bezdarbam. Iegūtais rezultāts ir vidējā dienas alga, no kuras aprēķina bezdarbnieka pabalstu atbilstoši pabalsta pieprasītāja apdrošināšanas stāžam.
Autore: MAIJA BIEZĀ,
VSAA Madonas RN vadītāja