Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) informēja, ka kopā ar novadu un pilsētu domēm apkopos informāciju par to, kādas darbības būtu jāveic tām pašvaldībām, kuras uzņems patvēruma meklētājus no Āfrikas.
Šīs darbības varētu būt saistītas gan ar sociālo palīdzību, gan pabalstiem, gan dzīvojamās platības nodrošināšanu, valodas apmācību u. tml. Tāpat plānots aprēķināt, cik lielus izdevumus pašvaldībām varētu radīt bēgļu uzņemšana. Kad aprēķini būs veikti, tos plānots iesniegt Ministru kabinetā. Tiesa, šobrīd nav skaidras informācijas par to, cik ir to pašvaldību, kas būtu ar mieru uzņemt daļu no 250 Āfrikas bēgļiem, ko Latvija apņēmusies izmitināt, taču vairuma pašvaldību vadītāju viedoklis, kas izskanējis publiskajā telpā, svārstās no neitrāla līdz noliedzošam. Piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs publiski pavēstīja, ka galvaspilsēta nav gatava šo bēgļu uzņemšanai. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks ir paudis, ka mehāniska bēgļu sadalīšana pa pašvaldībām nebūtu pareizs risinājums. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura viedoklis šajā jautājumā nav noturīgs un mainās no „250 ir tikai sākums" līdz „250 bēgļu Latviju neuzspridzinās", ir izteicies pret bēgļu sadalīšanu pa pašvaldībām, jo jau pastāv vieta „Mucenieki", kur tos izmitināt. Tiesa, oficiāla plāna par to, ka Latvijā bēgļi būtu jāizmitina konkrētās pašvaldībās, nav, taču, arī zinot to, ka jau pērn oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā, visu novadu un pilsētu pašvaldībām deva uzdevumu izvērtēt iespējas izmitināt patvēruma meklētājus, izslēgt to nevar.
Labāk dekoncentrēt
Vaicāts, vai arī Madonas novada pašvaldībā administrācijas vai domes līmenī ir izskatīts jautājums par iespējamo bēgļu izmitināšanu, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs norādīja, ka vadības līmenī šādu diskusiju pagaidām nav bijis.
– Šobrīd runa ir par aptuveni 250 cilvēku izmitināšanu. Ja vaicā manu viedokli, pašvaldībai, pieņemot, ka bēgļi tiek sadalīti pa Latvijas pašvaldībām, milzu problēmas neradītu viena bēgļa uzņemšana. Varētu atrast gan mājokli, gan pārējos jautājumus censties sakārtot, taču vismaz šobrīd nav bijis konkrēts uzstādījums, ka pašvaldībām kaut kas tāds būtu jānodrošina. Administratīvi to ir iespējams izdarīt, taču ir ļoti grūti prognozēt, kā bēglim vai bēgļiem izdotos integrēties vietējā sabiedrībā, kā viņus uztvertu vietējā sabiedrība. Diskusijas publiskajā telpā, tostarp mūsu novadā, liecina, ka bēgļi no Āfrikas un Afganistānas nav no tiem gaidītākajiem, – norādīja Agris Lungevičs.
Viņš minēja, ka Latvijas uzņemto bēgļu izklaidu izmitināšana pa valsts teritoriju ir labāks risinājums, nekā viņus turēt centralizēti vienuviet, jo plaša bēgļu koncentrācija vienuviet un diasporas veidošanās rada tos riskus, par kuriem tik bieži bažījas iedzīvotāji. Ja šie cilvēki nekoncentrējas vienā vietā, viņi daudz ātrāk meklē veidu, kā veiksmīgi integrēties sabiedrībā, meklē darbu, sociālos kontaktus un pieņem arī tās valsts un tautas tradīcijas, vērtības, kur dzīvo.
To, ka pašvaldībā pagaidām nav diskutēts par bēgļu uzņemšanas jautājumu, apstiprināja arī novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts. Vienīgais lēmums, kas pieņemts bēgļu jautājumā, ir bijis saistīts ar humānās palīdzības sniegšanu projekta „Pašvaldību palīdzība Ukrainai" ietvaros. Dome jūlija sēdē nolēma piešķirt līdzekļus 1000 eiro apmērā biedrībai „Latvijas Sarkanais Krusts" humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas Čerņigovas apgabala kara hospitālim un ārstniecības iestādēm.
– Citu diskusiju un lēmumu saistībā ar bēgļiem nav bijis, un arī deputāti šajā jautājumā savus priekšlikumu nav izteikuši, – minēja ?ris Vil???rstsĀris Vilšķērsts.
Tas nav pašvaldību jautājums
Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, komentējot bēgļu jautājumu, uzsvēra, ka šis ir valdības lēmums un valdībai arī jādomā par konkrētiem risinājumiem. Pašvaldībām jau šobrīd jārūpējas par iedzīvotājiem, kas to teritorijās nonākuši sociāli nelabvēlīgā situācijā.
– Šobrīd bēgļu izmitināšana nav pašvaldības veicamo funkciju klāstā. Jāatzīst, ka iepriekš par to nav arī runāts un diskutēts. Uzskatu, ka pašvaldībām arī nebūtu par šo jautājumu jārūpējas, vēl jo vairāk, ja tam nav paredzēts finansējums. Manuprāt, vispirms valsts vadības līmenī ir jātiek skaidrībā, jo šobrīd vienprātības nav. Vienprātības nav pat valdības locekļu vidū, jo viens saka vienu, otrs – kaut ko citu, – sacīja Vilnis Špats, piebilzdams, ka pagaidām viņa rīcībā ir pārāk maz informācijas, lai komentētu iespējamo bēgļu izmitināšanas procesu, kas varētu skart arī pašvaldības.
Vaicāts par iespēju bēgļus integrēt vietējā sabiedrībā, Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs atzina, ka piekrīt nesen izskanējušam viedoklim – bēgļus būtu nepieciešams integrēt tādās valstīs, kuru iedzīvotājiem ir līdzīga mentalitāte.
– Ar bēgļiem no Ukrainas integrācijas jautājumā problēmu būtu mazāk, jo mūsu mentalitātē ir daudz vienojoša, savukārt bēgļiem no Āfrikas mentalitāte ir tuvāka citu reģionu tautām. Atsevišķs stāsts ir par reliģiju. Manuprāt, šiem cilvēkiem pašiem būtu grūti iedzīvoties ziemeļos, ja viņi visu mūžu nodzīvojuši dienvidu valstīs, kur sociālā, kultūras un reliģijas telpa ir krietni atšķirīga, – uzsvēra Vilnis Špats.
Vienlaikus viņš atzina, ka, visticamāk, no plašākas diskusijas par bēgļu un migrācijas problēmām kopumā neizdosies izvairīties ne tikai augstākajā valsts varas līmenī, bet arī pašvaldībās.
– Līdz šim domājām, ka bēgļu problēmas mūs neskar, taču šķiet, ka tās kļūst aizvien nozīmīgākas, tādēļ kādā brīdī arī mums pašvaldībā par to būs jāsāk runāt. Šķiet, ka tas vairāk skar Rīgu un lielās pašvaldības, taču, ja atminamies pirmskara Latviju, kurai tolaik bija robeža ar Poliju, Latgalē un tepat Vidzemē bija ne mazums poļu strādnieku, kas brauca strādāt uz valsti, kur dzīves līmenis bija augstāks nekā viņu dzimtenē. Protams, tie bija cilvēki no mūsu kaimiņvalsts ar samērā līdzīgu mentalitāti. Šī situācija nav pielīdzinām ar kara vai ekonomiskajiem bēgļiem no Āfrikas. Pēc manām domām, šobrīd mums vajadzētu izvairīties no radikāliem viedokļiem – balts vai melns -, tā vietā sabiedrībā bēgļu jautājumā nepieciešama kvalitatīva diskusija, – savu viedokli pauda Vilnis Špats.
Viņš neslēpa, ka šobrīd valsts līmenī ir daudz nezināmā gan par pašu bēgļu izvietošanu, gan par bēgļu sastāvu, kā arī par viņu tālāko dzīvi Latvijā. Vai tie Latvijā būs uz palikšanu, vai arī mūsu valsts viņiem kalpos vien par pagaidu mītnes vietu?
– Mums jāapzinās, ka kopējā bēgļu masa ir ļoti liela. Vienlaikus arī jāraugās, kādēļ šāda situācija vēsturiski ir radusies. Gan Āfrikas, gan Dienvidamerikas valstis ilgu laiku ir bijušas turīgo Rietumvalstu kolonijas, uz kuru dabas resursiem rietumvalstis ir būvējušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Tādēļ, no vienas puses, var saprast, piemēram, Francijas līdzatbildību pret savām bijušajām kolonijām un to iedzīvotājiem, taču, ja imigrantu skaits sāk veidot 15% vai pat 20% no kopējā iedzīvotāju skaita, problēmu ignorēt kļūst aizvien grūtāk, – sacīja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs.