Kopš pagājušā gada septembra Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļā ir jauna štata vieta – izglītības psihologs. Šajā amatā uz pilnu slodzi strādā psiholoģe Margrieta Broka, uz pusslodzi – psiholoģe Inese Putniņa.
Ko tad īsti dara un kādas problēmas risina izglītības psihologs? Margrieta Broka skaidroja, ka speciālistes gan pieņem vecākus un izglītojamos individuālajās konsultācijās, gan veic darbu klasēs, gan rīko izbraukumus uz izglītības iestādēm. Viens no galvenajiem pagājušā mācību gada uzdevumiem bijis risināt problēmas, kas saistītas ar izglītojamo grūtībām mācīties.
Ne vienmēr vainīgs slinkums
– Mēdz teikt – ja bērnam kaut kas nepadodas mācībās, viņš ir slinks, nestrādā. Bet kā psihologi sakām – visbiežāk tam ir kāds dziļāks cēlonis. Mūsu rīcībā ir vairākas metodikas, ar kuru palīdzību šos cēloņus diagnosticēt. Kā zināms, katrs cilvēks ir individualitāte, ikvienam var būt „klupšanas akmeņi". Kādam tas ir uzmanības trūkums, neatbilstoši viņa spējām formulēts uzdevums vai kāds cits iemesls, kāpēc ir grūtības mācībās. Piemēram, ir bērni, kas neuztver daudzpakāpju uzdevumus: „Atver grāmatu, paņem zīmuli, izlasi uzdevumu, izrisini!" Viņš izdara pirmo uzdevumu, pēc kā viņam uzmanība zūd. It kā sīkums, bet, iespējams, tas līdz šim ir traucējis pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Šādas un līdzvērtīgas problēmas var atrisināt. Nereti cēloņi ir sadzīviski, meklējami saistībā ar problēmām ģimenē, saskarsmē ar citiem bērniem un tamlīdzīgi. Jo ātrāk šīs aizķeršanās diagnosticē, jo lielāka iespēja tās veiksmīgi novērst. Piemēram, Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas metode ar vecāku atļauju bērniem tiek veikta līdz 3 gadu vecumam, izpētot 7 faktorus (aktīvā valoda, sakarību uztveršana, ķermeņa kustība, motorika u. c.). Tas palīdz konstatēt, kādā attīstības līmenī bērns ir un pie kā, iespējams, jāpiestrādā. Uzdevums nav noskaidrot, ka bērns kaut ko nevar, neprot, bet gan atklāt tos veidus, kā palīdzēt viņam darboties. Gan audzinātājiem, gan – jo sevišķi – vecākiem šādas diagnostikas rezultātus nepieciešams zināt, lai varētu bērnā attīstīt tās spējas, kas viņā ir, vai palīdzēt pārvarēt esošās problēmas. Ne velti teic – ko ieliksim bērnā līdz 5 gadiem intelektuālajā attīstībā, tas būs tas pamats. Vecumā no 5 līdz 7 gadiem tas jau ir jānostiprina, pēc kā bērns aiziet uz skolu jau ar prasmēm, pārvarētām problēmām. Tā tam būtu jābūt pareizajā variantā, bet nereti cēloņus grūtībām apgūt vielu sākam meklēt tikai pamatskolā, vidusskolā, kad tie korekcijām vairs tik viegli nepadodas. Bet, protams, tāpat strādājam, cenšamies darīt maksimāli visu, lai bērns skolā justos labi, nevairītos no mācībām, – pastāstīja Margrieta Broka.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.09.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA