Kā zināms, šogad noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, kas kopš jūlija sākuma ir pārveidots par astoņdesmitlatnieku pasākumu. Tiesa, valdība pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012. gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu.
Nepieciešamību pēc šādas programmas LM pamato ar to, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji, tādēļ nepieciešami papildu ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tai skaitā turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija. Tāpēc plānots, ka tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldības algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt apmēram 49 tūkstošus ilgstošo bezdarbnieku. Turklāt minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un attīstītu viņu darba iemaņas, īpaši reģionos un novados, kur ir augsts bezdarba līmenis un ierobežots darba vietu skaits. Līdz ar to galvenokārt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt tos bezdarbniekus, kas jau šobrīd ir vērsušies sociālajā dienestā pēc palīdzības.
Jābūt bez darba vismaz 6 mēnešus
Pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz 6 mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā varēs līdz 4 mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latus. Tāpat par bezdarbnieku tiks veiktas apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.
Aprēķini liecina, ka ar ESF un valsts budžeta atbalstu no 2012. gada līdz 2013. gadam pasākuma īstenošanā būtu nepieciešams ieguldīt apmēram 23 miljonus latu. Pasākumu īstenos NVA sadarbībā ar pašvaldībām.
NVA Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle atgādināja, ka pasākums „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” jau pirms dažiem gadiem pašvaldībās tika īstenots.
— Būtiskākā atšķirība starp šo un simtlatnieku paskumu ir tā, ka bezdarbnieks saņems nevis stipendiju, bet algu, līdz ar to par viņu tiks maksāts sociālais nodoklis. Bezdarbniekiem tas noteikti ir izdevīgāk, taču vienlaikus prasa papildu izdevumus no pašvaldību budžetiem. Atšķirība ir arī tā, ka līdz šim simtlatniekos varējām iesaistīt jebkuru bezdarbnieku, kas nesaņēma pabalstu, taču tagad bezdarbniekam būs jābūt reģistrētam NVA vismaz 6 mēnešus, — norādīja Lidija Kraukle, piebilstot, ka pagaidām vēl normatīvie akti par nodarbinātības pasākumu, ko plānots sākt nākamgad, nav izstrādāti, tādēļ iepriekšminētajos nosacījumos vēl var rasties dažādas izmaiņas.
— „Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos” iesaistītos bezdarbniekus pašvaldības varēs nodarbināt tajās jomās, kurās līdz šim tika un tiek nodarbināti simtlantieki. Pamatā tie ir sabiedriskie darbi un darbs dažādos pašvaldības objektos, piemēram, Mētrienas pamatskolas remonts, — atzina Lidija Kraukle.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 26.07.2011.
EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto