Kā laikraksts „Stars" iepriekš jau informēja, laikā no 14. līdz 16. jūnijam Madonā viesojās draugi no Zviedrijas Djursholmas Rotari kluba un organizācijas „Glābiet bērnus!" („Save the Children!"), lai iepazītos ar situāciju sociālajā jomā un pārliecinātos, ka šo organizāciju laika gaitā sniegtā palīdzība ģimenēm un iestādēm Madonā ir veiksmīgi sasniegusi savu mērķi.
Djursholmas Rotari klubam ir izveidojusies cieša sadarbība gan ar Madonas novada pašvaldību, gan Latvijas Sarkanā Krusta Madonas komiteju. Djursholmas Rotari klubs īsteno īpašu projektu palīdzības organizēšanā tieši Madonas novadam; arī organizācija „Glābiet bērnus!" aktīvi atbalsta maznodrošinātās ģimenes un ir sarūpējusi vairākus palīdzības sūtījumus. Pateicoties šādam atbalstam, maznodrošināto ģimeņu bērni varēja iegādāties nepieciešamās lietas gan 1. septembrim, gan skolas izlaidumam.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts atgādināja, ka aizvadītajā rudenī trīs cilvēku delegācija no Madonas viesojās Stokholmā, kur piedalījās Djursholmas Rotari kluba sanāksmē, ziņojot par Madonas novada aktualitātēm sociālajā jomā, problēmām, līdz šim saņemtās humānās palīdzības izlietojumu un turpmāk nepieciešamo atbalstu. Atbildes vizītē laikā no 14. līdz 16. jūnijam ar šiem jautājumiem un situāciju klātienē iepazinās sadarbības partneri no Zviedrijas. Delegācija apmeklēja ģimenes, kuras saņēmušas organizāciju sniegto palīdzību, bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centru „Ozoli", topošo pansionātu Mārcienā, PII „Saulīte", biedrības „Mēs saviem bērniem" telpas, Madonas slimnīcu u. c. iestādes. Viesi ar interesi uzklausīja Madonas novada pieredzi sociālās palīdzības un atbalsta sniegšanas jomā.
– Zinām, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir cīnījusies ar finansiālām problēmām, un zināms arī, ka šādas problēmas sabiedrībā vissāpīgāk skar tieši bērnus. Tāpēc vēlamies palīdzēt. Pēc viesošanās Madonā man radās patiesi patīkams iespaids par šeit paveikto. Svarīgi, ka iestāžu ēkas ir skaisti iekārtotas, jo bērniem vide, krāsas ir ļoti svarīgas labsajūtai. Kaut arī ir atbalsts gan no valsts, gan iestādēm, gan organizācijām, vienmēr ir nepieciešama papildu palīdzība, tāpēc arī darbojamies brīvprātīgi, vācam ziedojumus un cenšamies palīdzēt, – uzsvēra organizācijas „Glābiet bērnus!" pārstāve Marianna Petersena. Kopā ar Djursholmas Rotari klubu viņa apvienojusi spēkus, lai palīdzētu tieši Madonā, atklāja kluba pārstāve Karina Krelius: – Mūsu sadarbība aizsākās ar rakstu vietējā laikrakstā, kurā rakstīju par mūsu īpašo projektu Madonā. Uzsvēru, ka mēs atrodamies tik tuvu – ja sūtīsim palīdzību, varēsim arī paši apciemot, sadraudzēties un pārliecināties, ka palīdzība, ko sūtām no privātiem ziedotājiem, slimnīcām un iestādēm, tiks labi uzņemta un plaši izmantota dažādās sociālās jomās, iestādēs, ģimenēs un bērnunamos. Marianna šo rakstu ievēroja un kopā ar palīgiem no Sarkanā Krusta nodaļas ir cītīgi strādājusi, vācot ziedojumus. Tādā veidā caur Rotari klubu esam varējuši nosūtīt gana ievērojamu finansiālo palīdzību Madonas ģimenēm.
Karina Krelius piekrita, ka cilvēku paveiktais un situācija sociālās palīdzības jomā Madonas novadā patīkami pārsteigusi delegāciju. – Cilvēki šeit tik veiksmīgi darbojas, meklē radošus risinājumus bērniem. Kad viesojāmies centrā „Ozoli", Liezēres pagastā, sapratu, cik svarīgi ir, lai bērniem būtu noteikta kārtība. Nereti šie bērni ir uzauguši haosā, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, tāpēc viņiem ir nepieciešama mierīga, labvēlīga vide, lai viņiem būtu pieejama terapija un radošas programmas rehabilitācijai. Patīkami pārsteidza arī Madonas slimnīca. Šo gadu laikā, kopš viesojos šeit, esmu ievērojusi uzlabojumus. Kolīdz iebraucām Madonā, bijām patīkami pārsteigti un manījām tiešām lielu starpību, sakoptu vidi. Mums ir svarīgi redzēt, ka mūsu sūtītā palīdzība ir sasniegusi savu mērķi. Bieži vien, kad palīdzam internacionāli, tas ir kā melnais caurums, kad nezini, kas tālāk noticis ar saņemto. Projekts Madonā ir unikāls, kurā palīdz ne tikai Djursholmas, bet vēl trīs Zviedrijas ziemeļu daļas Rotari klubi. Protams, ir arī vajadzības pie mums vietējā līmenī, bet redzam, ka nepieciešamība šeit joprojām ir augsta. Viscaur Eiropā piedzīvojam regresu, tāpēc ir tik svarīgi iegūt jaunus draugus un palīdzēt, cik spējam, cits citam.