No ābeļzariem pašus baltos ziedus/ Es tavās delnās gribu purināt, -/ Lai ko tu domātu, lai kur tu ietu,/ Tev visiem jābūt gaišiem ceļiem, māt!/ Es gribu savās plaukstās paņemt starus,/ Kā saules tiltu tavā priekšā klāt./ Pat ledus kalnus izkausēt es varu…/ Tev vienmēr jābūt siltām dienām, māt!
Ne viens vien bērns 9. maijā – Mātes dienā – savu māmiņu sveica ar šiem mūsu novadnieka Jura Brežģa vārdiem. Ja publicists un rakstnieks Juris Brežģis būtu kopā ar mums, tad 25. maijā viņš atzīmētu skaistu 75 gadu jubileju. Jādomā, ka Bērzaunes pagasta „Baidiņos" – kopā ar bērniem un mazbērniem, bijušajiem kolēģiem, paziņām un draugiem. Tad kopā varētu atcerēties skolas gadus Bērzaunes pamatskolā un Madonas vidusskolā, mācības Rīgas pedagoģiskajā institūtā valodas un literatūras fakultātē, darba gaitas laikrakstā „Padomju Jaunatne", žurnālā „Māksla", Latvijas Telegrāfa aģentūrā, laikrakstā „Stars", „Sports", „Elpa", speciālkorespondenta gaitas laikrakstā „Latvijas Avīze" Madonas rajonā. Tad visi kopā varētu pieminēt pirmās publikācijas 1958. gadā, pārlapojot aprakstu krājumu „Divpadsmit no mums", īso stāstu krājumu „Zangza", dzīvot līdzi romāna „Lēciens bezgalībā" personāžiem.
Varbūt, ka Bērzaunes pagasta dramatiskais kolektīvs iestudētu kādu fragmentu no aprakstu krājuma „Pirms piektā seta" vai „Sapņu trajektorija". Pilnīgi obligāti tiktu lasīti periodikā publicētie dzejoļi, dziedātas dziesmas ar Jura Brežģa vārdiem. Jā, un ēsta „Baidiņu" Maldas pašceptā maize. Tas viss tā būtu… Tagad gan Juris to visu tādā lēnā garā var pārrunāt tālajos debesu laukos kopā ar savu bijušo kaimiņieni Rozāliju, vienu no stāstu cikla „Mājupceļš" varoņiem.
„Deviņi talanti šūpulī likti, tā mēdz teikt par cilvēku, kuru bagātīgi apveltījusi dabas māte. Attiecināti uz žurnālistu un rakstnieku Juri Brežģi, šie vārdi nebūt nav pārspīlējums. Nieze uz rakstīšanu, kā teicis kāds pazīstams mūsu literāts, Jurim piemetusies jau bērnībā, skatoties Ulmaņlaika žurnālus un laikrakstus. Gribējies zināt, kas rakstīts zem bildēm, – tā viņš iemācījies lasīt. Autobiogrāfiskajās piezīmēs Juris raksta, ka vēlāk vecāku mājās pats bijis redaktors un izdevējs mājas sienas avīzei, kas iznākusi vienā eksemplārā, bet bijusi interesanta. Topošā literāta gēni mantoti no mātes – skolotājas Mariannas Brežģes. Ģimenei izdevās izvairīties no deportācijām, taču sekoja smagas garīgās depresijas. Mātei neļāva strādāt par skolotāju un Jurim „nepareizas" biogrāfijas dēļ neļāva iestāties Universitātē. Saviem pāridarītājiem Juris „atriebās" un kļuva par vienu no populārākajiem un ražīgākajiem, ja ne pašiem ražīgākajiem un daudzpusīgākajiem rakstītājiem Latvijas žurnālistikas vēsturē," tā Juri Brežģi raksturo Pēteris Karlsons grāmatā „Ja līdzās ir Gaiziņš…".
Pats par savu darbu žurnālistikā Brežģis ir sacījis: „Žurnālista darbā ir trīs galvenie stūrakmeņi: iespējami plaša informācija, absolūti godīga pieeja šīs informācijas izlikšanai uz papīra un rakstīšana, lai nebūtu garlaicīgi lasīt. Ja lasītājs ar manu vārdu parakstītā materiālā neatradīs nevienu frāzi, kuru lasot būtu jāpadomā, tad es esmu veltīgi strādājis."
Juris Brežģis nav velti strādājis, jo savējie viņu atceras itin bieži. Arī bērzaunieši, jo tieši šai pusei un šīs puses ļaudīm autors ir atzinies bezgalīgā mīlestībā: „Kur tad ir šis magnēts, šis novada pievilcības noslēpums? Nenoliedzot dabas daili Abavas un Gaujas krastos, Alūksnes pusē vai Latgalē, stingri apgalvoju, ka mūsu novads ir skaistākais Latvijā. Pati daba mudina uz labām domām."
„Par zemi šo nav skaistākas nekur,/ Un velti būtu piedāvāt man citas,/ Te Gaiziņš mākoni uz pleca tur,/ Pie Aiviekstes skrien Arona bez mitas."
Šīs dzejas rindas ir liktas kā moto pēc Jura Brežģa nāves iznākušajai grāmatai „Ja līdzās ir Gaiziņš". Grāmatas atvēršanas svētki notika 2006. gadā mūsu pagasta Sauleskalna tautas namā. Tas bija notikums Jura Brežģa ģimenei, bijušajiem kolēģiem, izdevniecības „Elpa" radošajam kolektīvam un direktorei Mairitai Solimai. Tie bija svētki bērzauniešiem.
Latvijas himnu 1873. gadā sacerēja un komponēja Baumaņu Kārlis. Eiropas Savienības himnai ir Bēthovena 1823. gadā komponētās Devītās simfonijas melodija un Frīdriha Šillera 1785. gadā sarakstītās „Odas priekam" vārdi.
Arī Madonai ir sava himna – dziesma „Mosties agri, Madona!", kas ierakstīta CD formātā un izdota 80 eksemplāros. Mūzikas autors – Ansis Ozols, vārdu autors – Juris Brežģis.
Jura Brežģa literārais mantojums ir tik bagātīgs, ka varētu izdot vēl kādu grāmatu. Bet tas lai paliek priekšdienām.
25. maijā pulksten 15 visi interesenti tiek aicināti Bērzaunes kapsētā uz nelielu piemiņas brīdi Jurim Brežģim. Tuvāka informācija pa telefonu 20372027.
Autore: INETA ZVIRGZDIŅA,
Bērzaunes bibliotēkas vadītāja