28. jūlijā noslēdzās starptautiskā jauniešu vasaras nometne – Madona, Vaije, Kulēna, Boržomi. Šogad nometnē piedalījās 80 dalībnieki. Nedēļas garumā ārvalstu viesi apskatīja Madonas novada un Latvijas skaistākās vietas, iepazina mūsu tautas kultūru, mācījās rotaļas un dziesmas.
Nometnes organizators Gatis Teilis neslēpa prieku par paveikto, tomēr arī uzsvēra, ka, nometnei tuvojoties noslēgumam, pārņem dalītas izjūtas.
– Kādā vakarā dziedājām dziesmu „Kalniem pāri", tā arī varētu teikt par nometni – visu laiku bija kā pa kalniem: ceļojām uz augšu, uz leju. Bija dažādām emocijām bagāti mirkļi. Protams, bija situācijas, kad iespringt vajadzēja vairāk, tomēr virsroku ņēma pozitīvās emocijas. Šī bija pirmā starptautiskā nometne, kuru organizēju, tādēļ esmu ieguvis daudz jauna, ne tikai sadraudzības ziņā, bet arī zināšanu un pieredzes līmenī, – stāstīja Gatis.
Viena no nometnes organizatoriem Linda Ūdre-Rizga norādīja: – Visu nometnes laiku galvenā prioritāte bija dalībnieku starpā ieviest kopības izjūtu, lai latviešu jaunieši un viesu jaunieši justos kā viens vesels. Dalībnieki tika sadalīti mazākās grupiņās tā, lai katrā būtu vismaz viens pārstāvis no katras valsts. Nometnes uzdevumi bija tendēti uz komunikāciju, sadraudzību un sadarbību.
Jaunieši veidoja kopīgus darbus, devās iepazīt pilsētu. Nometnes laikā tika apmeklētas vairākas Madonas novadā zināmas vietas. Teiču dabas rezervātā ārvalstu viesi varēja degustēt tējas, pasmaržot pļavās un purvā sastopamos augus, nometnes dalībnieki apmeklēja viesu māju „Apiņu kalte", devās pie keramiķiem Baibas un Eināra Dumpjiem, kā arī Jāņa Seiksta. Tika apmeklēts arī Lubāna mitrājs, ūdenstūrisma attīstības centrs „Bāka", dabas taka „Aiviekstes ozoli" Lubānā, notika tikšanās ar uzņēmējiem, vēlāk Kalsnavas kultūras namā jaunieši ģenerēja biznesa idejas. Smeceres silā tika spēlēts volejbols.
Linda stāstīja: – Ārzemju viesiem ļoti patika latviešu atvērtība un komunikabilitāte. Viņi vairākkārt uzsvēra, ka apbrīno to mieru, ar kādu mēs uzņemam vairāk nekā 80 ārzemnieku. Mums ir liels prieks to dzirdēt, jo centāmies, lai viņiem te patiktu, lai viņi justos labi.
Linda ar lepnumu sacīja:
– Kvalitātes rādītājs un lielāko prieku rada tas, ka vācu jaunieši jau ir izplānojuši maršrutu un savus draugus vedīšot uz Latviju ekskursijā. Tas ir neizsakāmi liels gandarījums, ka viņiem tik ļoti patika programma, ka viņi ir gatavi atgriezties un vest līdzi savus draugus, ģimeni. Tas norāda uz to, ka esam labi reklamējuši Latviju, esam parādījuši, ka ir vērts braukt uz šejieni.
Madonas novada jauniešu komanda, kura uzņēma viesus, savu darbu ir veikusi izcili. Ja cilvēki, kuri uzņēma viesus, paši nebūtu bijuši tik komunikabli un pretimnākoši, diezin vai viss tik veiksmīgi izvērstos. Prieks bija dalīties emocijās, skatīties, kā francūzis pirmo reizi iet pirtī, lec dīķī. Tādi mazi sīkumiņi, bet tie dod lielu gandarījumu strādāt tālāk, vairāk un labāk, ar lielāku atdevi. Galvenā atziņa, ko nometnē guvu, ir: pasmaidi pasaulei – un pasaule atsmaidīs tev pretī.
Linda atklāja, ka nākamgad tiek plānots doties uz nometni Vācijā – Vaijē. Viņa arī piebilda, ka ir jaunieši, kuri jau sen komunicē savā starpā, tādēļ viņa cer, ka arī šogad izveidosies tikpat draudzīga pēcnometnes komunikācija.
– Plānošanas periods bija garš, bet pati nometne paskrēja ļoti ātri. Katra diena bija piepildīta. Paldies Vivitai Vecozolai par nometnes plānošanu un palīdzību. Paldies arī Madonas novada pašvaldībai, lielajam draugu lokam, kas šīs septiņas dienas pārvērta brīnišķīgas arī citiem jauniešiem, – uzsvēra Linda.
Lai arī jaunieši no Boržomi nometnē piedalās pirmo gadu, viņi esot lieliski iejutušies, no viņiem starojot liela enerģija, sirsnība, viņi tverot visu jauno.
Gruzīnu skolotāja Keitija par viesošanos Latvijā bija sajūsmā, arī viņa neslēpa, ka ļoti cer uz draudzības turpināšanos.
– Man patīk Latvija un cilvēki, kurus satikām. Jaunieši ir ļoti jauki, Madona ir skaista, bet mierīga pilsēta. Visur, kur ejam, mūs uzņem ļoti silti. Cerams, ka arī mēs varēsim tikpat kolosāli uzņemt visus pie mums Boržomi pilsētā. Redzējām, kā dzīvo latvieši, protams, ne viss bija jauns, bet kaut kas citādāks gan.
Skolotāja Antje no Vācijas šāda veida projektā piedalās ne pirmoreiz. Arī jaunieši no Vācijas jau iepriekš ir ciemojušies Latvijā. Viņa ar prieku stāstīja, ka ir patīkami vērot, kā jaunieši sadraudzējas, kļūstot atvērtāki.
– Katra jauna tikšanās ļauj daudz mācīties. Šogad nometnes jaunie dalībnieki ir gruzīni, un tā ir jauna pieredze, visi esam kā viens vesels un kultūru atšķirības tikpat kā nejūtam, – norādīja Antje.
Taujāta par to, kas vislabāk palicis atmiņā, viņa stāstīja par Kusas multifunkcionālā centra „1. stāvs" apmeklējumu un slēpņošanas spēli. Vēl lielu izbrīnu viņā raisīja Vācijas jauniešu rīcība, kad kādam kusēnietim nedarbojās mašīna un jaunieši paši gāja palīgā, Vācijā neko tādu viņa nav redzējusi.
Skolotāja piebilda: – Perfekti organizēta programma no latviešu grupas, viss bija pārdomāts. Arī atbalsta grupa bija uzdevuma augstumos. Varbūt citreiz vairāk jāpadomā par lielāku brīvo laiku, lai jauniešiem būtu vairāk iespēju savstarpēji komunicēt. Vēl man ļoti patika viesošanās pie biškopja Lubejā.
Skolniece Alina no Vācijas stāstīja, ka esot Latvijā redzējusi daudz tradicionālo lietu, izbaudījusi kultūru. Varējis manīt, ka programma veidota tā, lai jaunieši justos labi. Komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem viņai bijis viegli, jo meitene runā franču, angļu, vācu valodā.
Latvijas pārstāvis Emīls nometnē piedalās jau trešo gadu. Viņš atklāja, ka šogad uzaicināts piedalīties par sasniegumiem mācību olimpiādēs.
– Nekur citur kā vien šajā nometnē nevar gūt tik lieliskas emocijas. Prieks, ka atšķirībā no citiem gadiem franči šogad labi runā angļu valodā. Ir forši pasmieties, uzzināt ko jaunu par citu valstu kultūru. Šogad visspilgtāk atmiņā noteikti paliks basketbola spēle, kurā piedalījās gruzīni, franči, vācieši un mēs, latvieši. Tā vienotība un emocijas bija neaprakstāmas, – piedzīvotajā dalījās Emīls.
Arī Andim patika stiprā saliedētības izjūta un pozitīvās emocijas. Visi varot parunāties, sākt spēlēt bumbu, dziedāt pie ugunskura, tas esot kas fantastisks.
– Laiks paskrēja ļoti ātri. Šajās dažās dienās varēja redzēt to, ka, lai arī jaunieši ir ieradušies no dažādām valstīm, tomēr patiesībā visi esam līdzīgi, – atzina
jaunietis.
Marta, kura skolā apgūst vācu valodu, priecājās par to, ka beidzot bijusi iespēja zināšanas pārbaudīt arī reālā komunikācijā. Arī viņa nav izjutusi lielas atšķirības starp tautībām, jo visi esot jaunieši ar līdzīgiem jokiem, interesēm un mūzikas gaumi.
Katrīna neslēpa prieku par necerēto iespēju piedalīties nometnē.
– Esmu ļoti priecīga par to, ka man bija iespēja būt šeit. Satiku citus jauniešus, uzzināju, kā viņi mācās, kā dzīvo. Jau pašā sākumā sapratu, ka jāizmanto katrs brīdis šajā nometnē. Sākumā uztraucos par valodas barjeru, bet ātri sapratu, ka runāt ar cilvēkiem ir pavisam citādāk, nekā tas, ko māca skolā. Varbūt dažbrīd šķita, ka cilvēku ir ļoti daudz, bet mums kā dalībniekiem tas netraucēja, it īpaši tad, kad sadalījāmies mazākās grupiņās. Domāju, ka organizatoriem gan bija daudz grūtāk ar visiem tikt galā, – sprieda jauniete.
Taujāta par to, vai draudzība turpināsies arī pēc nometnes, meitene teica, ka portālā Facebook jaunie draugi jau ir saaicināti un draudzība noteikti turpināšoties.
02.08.2017.