Ir sperts vēl viens solis uz priekšu nodarbinātības centra izveidē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pirmais ziedotājs ir ielicis pašu pamatu idejas tālākai veiksmīgai attīstībai – ir izveidota projekta tāmes dokumentācija.
Savu brīvo laiku un zināšanas ir ziedojis Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas arhitekts Augusts Apinis. Kā norādīja projektu koordinatore Staņislava Pommere, tāme, pirmkārt, nepieciešama, lai varētu pieteikties projektu konkursiem. Otrkārt, ja zināmas konkrētas izmaksas, zināma arī summa, ko lūgt sponsoriem, ziedotājiem.
– Skici tam, kāds varētu izskatīties Parka ielas 6 pirmais stāvs, man jau iedeva, tāpēc atlika tikai izveidot rasējumu un aprēķināt, cik tas varētu maksāt. Sastādītā tāme ir 15 tūkstoši latu. Tagad galvenais ir mēģināt šo naudiņu savākt. Ir paredzēts izremontēt un labiekārtot esošās telpas. Kaut ko labu var izdarīt jebkurā ēkā, uzskatu, ka jaunais pielietojums pirmajam stāvam būs piemērots. Tur būs gan nodarbību, gan uzturēšanās telpas dienā. Cerams, ka šis solis iekustinās arī pārējos sabiedrības locekļus un atradīsies cilvēki, kas vēlēsies palīdzēt – vai ar savām zināšanām, vai ziedojot naudas līdzekļus, – Augusts Apinis aicināja iedzīvotājus nebūt kūtriem.
Ideju lolo jau sen
Izrādās, ka doma par dienas centra izveidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām radās jau 90. gadu vidū, taču tolaik Madonas rajona teritoriālais plānojums sagādāja tehniskas dabas problēmas. Staņislava Pommere atcerējās projekta attīstības gaitu: – Piemēram, Ērgļu iedzīvotāji pamatoti bažījās, ka ērglēniešiem ar invaliditāti vai garīgās attīstības traucējumiem būtu grūti izbraukāt uz Madonu. Kad pansionāts pārgāja uz Madonas slimnīcas telpām un atbrīvojās telpas Parka ielā 6, tās tika nodotas Madonas pilsētas pašvaldībai ar mērķi tur drīzumā sniegt sociālos pakalpojumus. Kā viens no šiem pakalpojumiem ir paredzēts dienas centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Madonā esam izveidojuši darba grupu, kurā iekļauti nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) – Lidija Spilberga, Raita Sondore, Māra Pastare-Grudule, sociālie darbinieki – Rudīte Kumsāre, Gundars Riekstiņš, Staņislava Pommere, kā arī vairāki atbalstītāji –
Andris Vīgants, Aija Vanaga un daudzi citi. Tāpat turpinām aktīvi sadarboties ar Hornbostela kungu no Vācijas, kas pie mums viesojies jau trīs reizes ar savām ierosmēm. Pilnībā nav iespējams pārņemt Vācijas pieredzi cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātībā, jo abu valstu likumdošana ir atšķirīga. Vācijā ir prakse katru cilvēku ar invaliditāti apmācīt darbam un novērot viņa spējas divus gadus. Mūsu pusē darbam sagatavo skolēnus Dzelzavas speciālajā internātpamatskolā, kā arī sociālās integrācijas centrs, taču cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bez apmācības skolā būtu nepieciešama papildu apmācība konkrēta darba veikšanai. Šo tikšanos laikā esam diskutējuši par to, kā šo mērķi realizēt pēc iespējas veiksmīgāk. Apskatījām dienas centru Siguldā un nonācām pie secinājuma, ka Madonā tāds būtu vajadzīgs: piemēram, cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem varētu apmeklēt nodarbinātības centru, un, ar viņu strādājot, mēs uzzinātu, ko tieši viņš ir spējīgs izdarīt. Ar katru ir jāstrādā individuāli, jo katram ir citādākas iespējas. Turklāt šie cilvēki nav spējīgi strādāt 8 stundas, kā tas ierasts parastajā darba tirgū.
Grūtajos krīzes laikos mums gāja secen atklātā projektu konkursu atlase, ERAF atvēlētajiem līdzekļiem sociālajai jomai. Tie vairāk bija paredzēti ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem. Lai nodarbinātības centru varētu pieteikt plašākā mērogā, bija nepieciešama projekta tāmes dokumentācija, ko nu mums laipni ir ziedojis Augusts Apinis – tas ir pamatu pamats jebkuram projektam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.12.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva