18. martā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nodaļā Tautas frontes muzejs tika atklāta ekspozīcija „Parlamentārā revolūcija". Saistoši ir arī citi muzeja jaunumi.
Ekspozīciju „Parlamentārā revolūcija" Tautas frontes muzejā atklāja vēsturiskā datumā. 1990. gada 18. martā notika liktenīgās Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās iedzīvotāju vairākums atbalstīja Latvijas Tautas frontes izvirzītos deputātu kandidātus. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Ar deklarāciju tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika.
Ekspozīciju Tautas frontes muzejā atklāja LNVM direktors Arnis Radiņš, ar to iepazīstināja LTF pirmais priekšsēdētājs, šobrīd LNVM pētnieks un ekspozīcijas koncepcijas autors Dainis Īvāns. Ekspozīcijas māksliniecisko veidolu, tāpat kā iepriekš pastāvīgo ekspozīciju (2013), veidojis uzņēmums „Dd Studio". Apmeklētāji varēs iesēsties toreizējo deputātu sēdeklī un virtuāli izmēģināt roku balsošanā, iepazīties ar jaunieguvumiem no bijušo Augstākās Padomes deputātu personiskajiem arhīviem. Muzejā pabeigti arī remontdarbi un iekārtotas telpas darbiniekiem, krājumam un apmeklētājiem, kuriem būs interese ne tikai skatīt eksponētos materiālus, bet arī pētīt muzeja materiālus.
„Prāga caur slepenpolicijas objektīvu"
LNVM, Brīvības bulvārī 32, līdz 29. maijam apskatāma izstāde „Prāga caur slepenpolicijas objektīvu", ko veidojis Totalitāro režīmu pētniecības institūts 2009. gadā Čehijas Republikas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros. Fotogrāfijas uzņemtas sociālistiskajā Čehoslovākijā 20. gadsimta 70.-80. gados, to autori – Čehoslovākijas politiskās policijas jeb slepenpolicijas darbinieki – aģenti, kas dokumentēja izsekojamo objektu privāto dzīvi: ar ko tikušies, ko teikuši, ko ēduši, pirkuši, lasījuši, ar ko gulējuši. Fotogrāfiju (ne)kvalitāte apliecina to, ka aģenti nelika fotoaparātu pie acs, jo tas bija paslēpts zem mēteļa, čemodāniņā vai somā. Aprakstā par šo izstādi īpaši piesaistīja viens teikums: „Simboliski, ka vienīgie, kuri fotogrāfijās izskatās relatīvi atbrīvoti, ir tieši izsekošanas objekti."
Visām vispārizglītojošajām skolām
Turpat, Brīvības bulvārī 32, visas vispārizglītojošās skolas var saņemt izdevumu „1990. gada 4. maijs: no Latvijas PSR uz Latvijas Republiku" – pagājušā gada aprīlī LNVM notikušās tāda paša nosaukuma konferences materiālus. Tekstu autori: Arnis Radiņš, Dainis Īvāns, Mārtiņš Virsis, Jānis Dinevičs un citi. Tas ir bezmaksas izdevums, paredzēts tieši skolām, un to var saņemt muzeja 2. stāvā. Nav nepieciešams pilnvarojums vai cits dokuments, vien jāparakstās, kas rakstu krājumu izņēmis. To var izdarīt gan skolas pārstāvis, gan, sazinoties ar skolu, vecāki vai kāds cits, kam to ērtāk saņemt.
No Lubānas pagasta
LNVM lepojas ar vērtīgu dāvinājumu, ko saņēmis no rīdzinieces Mirdzas Valmanes. Viņa muzejam nodeva sava vīra onkuļa Pētera Šmita (1878. Lubānas pag.-1949) Triju Zvaigžņu ordeni, fotogrāfijas un dokumentus. Pēteris Šmits 1899. gadā nokārtoja skolotāja eksāmenu un sāka strādāt, lielāko mūža daļu veltot darbam Lubānas pagasta Cepurītes skolā. Viņš bija arī 1905. gada revolūcijas dalībnieks, par ko liecina muzejam nodotā biedrības "Piektais gads" 1928. gadā sastādītā izziņa. 1929. gadā P. Šmits par izcilu darbu Lubānas Cepurītes skolā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.