Zemkopības ministra Jāņa Dūklava 18. martā izdotā rīkojuma Nr. 45 apspriešana par "funkcionālu un strukturālu" Valsts meža dienesta optimizācijas modeli pagājušajā piektdienā bija sapulcinājusi mežziņus no Sēlijas, Madonas, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu virsmežniecībām Varakļānos uz apspriedi.
Pēc sanāksmes mežziņi pievienoja savus parakstus citu reģionu mežziņu atklātajai vēstulei, ko nosūtīja zemkopības ministram Jānim Dūklavam, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Izlasot rīkojuma 1.21. punktu "Samazināt lēmumu pieņemšanas kompetences līmeņu (mežsargs, mežzinis, virsmežzinis, ģenerāldirektors) skaitu, mežniecību funkcijas un uzdevumus integrējot virsmežniecībās", ir pašsaprotami, ka mežziņi nevar būt droši par rītdienu, nezinot, kāds liktenis sagaida mežniecībās strādājošos.
Kā atzina vairāki mežziņi, šo rīkojumu var saprast tā, ka mežniecības ir jālikvidē un jāsaglabā virsmežniecības. Normāli būtu, ka saglabātu mežniecības, kas atrodas tuvāk meža īpašniekam, nevis viņam tagad jādodas tālā ceļā uz virsmežniecību, lai saņemtu pakalpojumus.
– Ja mēs raudzītos no viena skatpunkta, tad domātu par meža politiku kopumā. Ja šajā optimizācijas brīdī sekos mežniecību likvidēšana, tas nozīmēs arī inteliģences aizplūšanu no laukiem. Kādreiz mežziņi laukos bija cienīti, un viņu optimizācijas ceļā veicinātā aizplūšana radīs turpmāku lauku degradāciju, – norādīja Lubānas mežniecības mežzinis Aldis Bondars.
Lai kaut cik kliedētu neziņu par rītdienu, mežziņi uz sanāksmi bija uzaicinājuši LR 10. Saeimas deputātus Andi Caunīti un Staņislavu Šķesteru.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.04.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto