Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20. maijā, skatot jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, nav ņēmusi vērā pašvaldību viedokli par likumprojektu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atbilstoši LPS 2015. gada 22. aprīļa domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta „Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" pilnveidošanai: par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; par pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā; par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā; par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.
Komisijā izskatot priekšlikumus likumprojektam „Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" uz otro lasījumu, visi ierosinājumi tika noraidīti.
LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus un steidzamības kārtā virzot likumprojektu, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.
„Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus," uzsver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ar 2015. gada datiem atbilstoši jaunajam izlīdzināšanas modelim liecina, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro (par 6%), bet Rīgas plānošanas reģiona novadiem – par 4,7 miljoniem eiro (par 2,1%). 18 no 19 Latgales novadiem vērojams ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums. Savukārt ieņēmumi pieaugs Kurzemes novadiem – kopumā par 0,7 miljoniem eiro (0,7%), republikas pilsētām – par 6 miljoniem eiro (0,9%), Vidzemes novadiem – par 1,4 miljoniem eiro (1,3%) un Zemgales novadiem – par 2,7 miljoniem eiro (2,7%).
Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), viens no lielākajiem izlīdzināto ieņēmumu samazinājumiem vērojams Varakļānu novadam – par 131 tūkstoti eiro (par 6,4%).