Trešdien laikraksta "Stars" redakcijā tika saņemts zvans no Kusas iedzīvotājas Aijas Ķimenes, kura satraukta stāstīja par bērnu uzvedību un pieaugušo attieksmi.
– Esmu neizpratnē par to, kas šobrīd notiek. Šodien gāju pastaigāties un redzēju ļoti nepatīkamu skatu. Skolai piederošajā ābeļdārzā bērnudārza audzinātāja sauļojās, bet tikmēr viņas mazbērni kāpelēja pa ābelēm. Nesaprotu, kā var atļaut šādas darbības. Kad teicu, lai neļauj bērniem kāpt ābelēs, viņa uzdeva pretjautājumu "Vai tad es bērnībā neesot ābelēs kāpusi?" Mans tēvs to nekad nebūtu pieļāvis. Man bija jāstrādā, jāravē tīrumi un jāpieskata mazākie bērni, bet sieviete paskaidroja, ka tagad esot citi laiki. Bet visvairāk nespēju saprast, kā pedagogs var ko tādu atļaut un mācīt saviem mazbērniem. Arī pie daudzdzīvokļu mājām plūmēm ir izlauzti zari. Tie tomēr ir augļu koki.
Ja kāds aizrāda, tad skan atbilde, ka mēs tos neesot stādījuši. Bet tomēr mēs tos apkopjam. Ja ir tik liela vēlēšanās kāpt kokos, lai brauc uz mežu, tāpat arī pie dīķa un ceļmalās ir koki, lai rāpjas tur.
Netālu ir minētās ģimenes māja, kur arī aug augļu koki, bet neesmu redzējusi, ka tur viņa mazbērniem būtu atļāvusi kāpelēt. Neizprotu šo attieksmi un patiešām esmu sašutusi, – stāsta Aija Ķimene.
Autors: AGRITA NUSBAUMA