Šajā mācību gadā Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā mācās 297 audzēkņi. Skolā strādā 32 skolotāji un 6 tehniskie darbinieki.
Skola pamatizglītības pakāpē īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas instrumentālajā mūzikā („Klavierspēle", „Akordeona spēle", „Kokles spēle", „Vijoļspēle", „Čella spēle", „Pūšaminstrumentu spēle") un vokālajā mūzikā („Kora klase").
Bez tam šai rudenī ir arī kāds jaunums – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skola uzsākusi darbu ar piecu un sešu gadu vecuma bērniem, aicinot viņus uz attīstošām nodarbībām „Muzikālais strautiņš". Reizi nedēļā vecāki savas atvases atstāj skolotāju Maijas Rijnieces un Artūra Grandāna rīcībā un tikai pēc stundas nāk viņiem pakaļ. Studijas mērķis ir veicināt, lai katrs bērns justos nepiespiesti, brīvi, droši un rastu prieku saskarē ar mūziku. Programma sastādīta tā, lai raisītu bērna interesi un fantāziju, prasmi klausīties, attīstītu intelektuālo domāšanu, dzirdi, balsi, ritma izjūtu, fizisko koordināciju. Muzikālo spēju attīstīšana, neatkarīgi no tā, cik muzikāli apdāvināts izrādīsies bērns, nepieciešama katram. Tieši pirmsskolas vecums ir visefektīvākais posms, kad bērnam var palīdzēt atklāt un attīstīt muzikālās spējas un dotības.
– Mūsu ideja guvusi lielu atsaucību – uz pirmo tikšanos ieradās 50 bērni, – informē skolotājs Artūrs Grandāns. – Vecāki ātri reaģēja, jo saprot, ka pirmsskolas vecumā muzikālā sagatavošana bērniem ir ļoti vajadzīga. Strādājam divatā – es ar katru bērnu darbojos individuāli, akcentu liekot uz dziedāšanu un bērna muzikālo spēju attīstīšanu, Maija Rijniece darbojas ar bērnu grupu, izmantojot pasaulē atzītās vācu/austriešu komponista, pedagoga Karla Orfa izstrādātās muzikālās apmācības metodes.
Akmeni bērnudārzu skolotāju laukā mūzikas skolas pedagogi nemet, jo apzinās, cik salīdzinoši neliels skaits laika bērnudārzos atvēlēts mūzikas stundām.
– Pēc pirmajām nodarbībām mazie no mūzikas skolas mājup devās ļoti priecīgi, – redzētajā dalās Artūrs Grandāns, piebilstot, ka studijas nodarbības notiek piektdienās (pulksten 17 un 18) un sestdienās (pulksten 10 un 11).
Maksa par apmācību ir tāda pati kā skolēniem mūzikas skolā – 8 eiro mēnesī. Bērnus vecāki ved ne tikai no Madonas, arī no Lubānas, Murmastienes, Liezēres, Barkavas un Kalsnavas.
– Uz iestājeksāmeniem mūzikas skolā bērni nereti atnāk nobijušies, nevar neko nodziedāt, un vecāki atmet ar roku – sak', ja nesanāca, nesanāca. Bet varbūt tai brīdī mēs zaudējam kādu ģeniālu jauno komponistu vai muzikantu, – aizdomājas Artūrs Grandāns, pamatojot, kāpēc ir svarīgi strādāt ar pirmsskolas vecuma bērniem un censties apzināt nākamos mūzikas skolas audzēkņus.
Elvijs Trops savu meitu Evelīnu Tīnu uz nodarbībām mūzikas skolā ved labprāt. – Kaut kas taču jādara, lai bērnam attīstītos domāšana, lai veidotos vēlēšanās mācīties, – pamato Evelīnas Tīnas tētis. – Bērnam ar to gribēšanu ne vienmēr iet viegli. Kamēr mūzikas apguve nav „pagaršota", tikmēr ne vecāki, ne pats bērns nezina, kā tas ir – mācīties mūzikas skolā. Pēc pirmajām nodarbībām studijā secinām, ka meitai te iepaticies, viņa nevar vien sagaidīt piektdienu un pati grib nākt uz mūzikas skolu. Patīk kustības, ritms, jaunie draugi. Pašlaik par instrumenta spēli nedomājam, svarīgi, lai bērnam ir aizpildīts vakars, lai nav rokās jāņem dators vai planšete.
– Studijas nodarbībās dziedam, spēlējam ritmu, mācāmies klausīties, – atklāj Maija Rijniece. – Svarīgi saklausīt dinamiku, atšķirt „skaļāk" no „klusāk", „ātrāk" no „lēnāk". Tas ir intensīvs darbs ar bērniem caur rotaļu pēc Orfa izstrādātās metodes, kur visu bērns izjūt caur ķermeni. Izmantojam kustību, jo tā ir bērna dabiska reakcija uz ritmisku mūziku. Viss notiek caur sajūtām, visām maņām, caur fantāziju un spēli. Nekas ļoti jauns tas nav, bet pamatlietas ir sakārtotas, izmantojot noteiktu metodiku.
Uz jautājumu, vai nodarbībās tiek izmantoti mūzikas instrumenti, Maija Rijniece atbild apstiprinoši: – Protams! Bērniem ir uzdevums kopā ar vecākiem arī pašiem izgatavot vienu skanošu Kinder olu: iebērt tajā graudiņus, mammas aptamborē, un iznāk skaisti sapucēts mūzikas instruments. Nodarbībās tiek izmantotas arī tapiņas, kociņi – esam iespējami radoši.
Pateicoties mūzikas skolas absolventu vecākiem, kas izlaidumā izglītības iestādei uzdāvināja dāvanu karti mūzikas preču veikalā, skola iegādājusies jaunus mūzikas instrumentus pašiem mazākajiem: ir nopirkti metalofoni, šeikeris, kociņi.
– Bērnudārzā dzīve ir pakārtota pasākumiem, – atšķirību skaidro skolotāja Rijniece. – Tur bieži jāgatavojas kārtējam sarīkojumam, te varam laiku veltīt bērna attīstībai. Nav jāuztraucas par koncertiem, bērnus pamazām atraisām caur spēli un kustību. Bērni dara visu, kas ar dziesmu, melodiju izdarāms, – klausās, iztēlojas, spēlē instrumentus, dzied, iejūtas lomās.
Vienīgais, par ko skolotāja Rijniece, ieraugot vairāk nekā 50 sanākušos, bija noraizējusies, – kur atrast viņiem visiem laiku. „Bija doma strādāt tikai ar vienu grupu sestdienās, bet, kad pirmajā reizē sanāca vairāk nekā 50 bērnu, saķēru galvu un tā arī teicu: – Kur lai visiem ņemu vēl vienu darba dienu savā jau tā aizņemtajā nedēļā?"