Intervija ar komponistu, dziedātāju, ērģelnieku un ģitāristu Haraldu Sīmani
Imants Pulkstenis: – Cik ilgi, Harald, jau darbojies mūzikas sfērā?
Haralds Sīmanis: – Tā nopietni 40 gadu.
– Vai mūzika šai laikā kā komunikācija un māksla ir mainījusies?
– Protams, ka ir mainījusies: agrāk uzej uz skatuves un spēlē, tagad tas ir palicis džezam, klasikai. Tagad jaunieši mūziku uztver gan kā skaņu, gan gaismu, gan kustību. Mūzika ir multifunkcionāls izpausmes veids. Senāk visi klausījās tikai skaņu, tagad ir šovi, mūzika ir nonivelējusies un kļuvusi par vienu no koncerta sastāvdaļām. Akcenti mainījās laikā, kad tirgū ienāca aparatūra, gaismas, datori, līdz ar to mainījās arī domāšana. Lai gan mūzika ir valoda, kas saprotama visiem, šodien tā ir apģērbta ar gaismu un kustību.
– Ko vari teikt par „Ģitāristu sesiju"?
– Sesijā piedalos kopš pašiem pirmsākumiem. „Ģitāristu sesijā" nevienam nav jāzīmējas, ir jāmauc, reāli jāspēlē. Tu biji laicīgi un pirmais izvirzījis šo domu un sāki to realizēt. Ģitāristiem tas bija pacēlums, un šajā sakarībā ir svarīgi, ko paveici. Tas ļāva sanākt kopā, tikties, paklausīties, ko kurš dara, kā spēlē, kādu ceļu iet. Tas, manuprāt, ir lielākais šīs idejas nopelns un vērtība. Citādi es nekad neuzzinātu, kā zēni spēlē Latgalē vai Kurzemē, sesijā cits no cita bagātinās, iedvesmojas…. tas dod stimulu attīstībai.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.02.2012.
Dziesminieku Haraldu Sīmani iztaujāja IMANTS PULKSTENIS
AUTORA foto