8. aprīlis – dzejnieces Broņislavas Martuževas 89. dzimšanas diena. Un nu jau rit otrais gads, kopš mēs Tevi pēdējoreiz redzējām vaigā.
Tavas leģendārās dzīves fiziskā esība ir noslēgusies – Lielais Gaitu Kārtotājs, uz kuru paļāvībā Tu vadīji savas dienas, tā ir gribējis. Savu mūžu, savu likteni, savas dvēseles gaismu Tu esi ierakstījusi dzejā, un nu tā ir kļuvusi arī par nācijas vēstures daļu, par mūsu garīgo testamentu. Es šo gadu esmu vadījusi ar divatnīgu izjūtu – stāvu kā ganiņš klajā laukā, zaudējis aizvēju, jo pietrūkst Tavas balss, Tavu smieklu, Tavas skaidrības, un tai pašā laikā jūtos bagāta kā Krēzs Tavas atstātās enerģijas lokā. Un pateicīga Liktenim par man dāvātajiem skaistajiem draudzības gadiem. 2011. gada Jāņos iznāca Tava pēdējā dzeju grāmata „Deg uguntiņa" – Tu to ļoti gaidīji un teici: vairāk nebūs. Bet būs – jo pēc tam Tu turpināji rakstīt, un diena, kurā bija izdevies pierakstīt atnākušo dzejoli, likās piepildīta. Arī no agrākiem gadiem ne jau visu ir izdevies publicēt, daudzus savus dzejoļus Tu aizsūtīji draugiem vēstulēs, un pašai noraksta nepalika (ir nu gan manta, kura jātaupa – tā Tu teici! Es tagad aicinu – ja kādam ir šādi dzejoļi – dodiet man ziņu!), tāpēc uz savu 90. dzimšanas dienu saņemsi jaunu grāmatu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.04.2013.
Autore: ANNA EGLIENA
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva