Pagājušajā nedēļā tika izplatīta informācija, ka plānošanas reģioni neparakstīs līgumu par vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas (VBTS) ieviešanu pasažieru pārvadājumos, kamēr netiks izvērtēta šīs sistēmas darbības lietderība reģionālajos starppilsētu maršrutos. Saistībā ar to augstākajām valsts amatpersonām un atbildīgajām iestādēm Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir nosūtījusi vēstuli, kurā minēti iemesli un būtiskākās iebildes.
Vidzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta plānotāja Velta Lapiņa atzina, ka plānošanas reģioni neiebilst pret modernizāciju un jauno sistēmu kā tādu, taču ir vairāki aspekti, kas liek apšaubīt tās ieviešanas nepieciešamību tieši šādā formā un tieši šobrīd.
– Ieviešot vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības sistēmu, iedzīvotājiem tiktu nodrošināta iespēja iegādāties un rezervēt sabiedriskā transporta biļeti uz jebkuru maršrutu tīklā esošu maršrutu vai maršruta posmu reisā jebkurā biļešu kasē. Sistēma paredz autobusos uzstādīt kases aparātus, kas uzkrāj ziņas par pārdoto biļešu skaitu, un ierīces, kas fiksē autobusu atrašanās vietu, pārdoto biļešu skaitu un citas ziņas. Telemātikas kastīte savukārt ziņas par autobusa atrašanās vietu noraida uz centrālo datu bāzi, taču esam konstatējuši, ka joprojām ir nopietnas problēmas šīs sistēmas ieviešanā reģionālajos starppilsētu maršrutos. Nav izvērtēti arī finansiālie apsvērumi un ekonomiskais pamatojums.
Kādas ir ir būtiskākās iebildes? Pirmkārt, tagad ir krīzes laiks un šāda pasākuma ieviešana prasa līdzekļus. Bijušā Madonas rajona teritorijai vien tas izmaksās vairāk nekā 23 tūkstošus latu gadā, bet visā valstī – 287 tūkstošus (viena autobusa aprīkošana ar GPS/GSM/GPRS telemātikas ierīcēm maksā aptuveni Ls 330).
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumi ir jāsedz no valsts budžeta, taču valsts pārvadātājiem, par spīti būtiskajam samazinājumam, jau tā ir parādā par iepriekšējo gadu un šā gada sākumu. Tad situācija veidosies tā, ka aizvien vairāk maršrutu slēgsim, taču mums vismaz būs „pareizās" ierīces uzstādītas.
Otrkārt, jaunās elektroniskās sistēmas ieviešanai netiek izsludināts nedz konkurss, nedz cenu aptauja. Vienkārši „Autotransporta direkcija" mums uzraksta, ar ko ir jāsadarbojas un jāslēdz līgums. Tas nav pieņemami, un tādēļ mēs esam sabuntojušies. Problēmas rada arī tas, ka pati sistēma pagaidām īsti nefunkcionē. Tā jau darbojas starppilsētu pārvadājumos un sevi nav apliecinājusi. Piemēram, ir konkrēts gadījums, kad cilvēks iekāpa autobusā, vēloties nobraukt attālumu līdz nākamajai pieturai. Viņam biļete izmaksāja… 13 latu. Mēs neesam pret jauninājumiem un to ieviešanu, taču uzskatām, ka šobrīd tam nav piemērotākais laiks, un nevaram piekrist slēgt līgumu līdz brīdim, kamēr sistēma starppilsētu pārvadājumos sevi nebūs pierādījusi kā darboties spējīgu, – būtiskākos argumentus pret pašreiz uzspiesto vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanu minēja Velta Lapiņa.
Kopumā LPS un plānošanas reģionu viedoklis ir, ka vienotā biļešu sistēma ir jāievieš pakāpeniski, vispirms ieviešot tās daļu, kas attiecas uz maršrutu plānošanu, dokumentu apmaiņu IT vidē, savukārt uz laiku apturama biļešu tirdzniecības uzskaites ieviešana uz kases aparātu bāzes tiešsaistes režīmā un autobusu atrašanās vietas koordināšu ieviešana, kas reāli nefunkcionē. LPS savā vēstulē arī aicina valdību izvērtēt iespējas piesaistīt ES fondu naudu VBTS tehnisko ierīču pirkšanai, jo patlaban autobusos lietotie aparāti ir morāli novecojuši un nav lietderīgi tos pilnveidot. Ieteikts arī izvērtēt VBTS darbības kvalitāti reģionālajos starppilsētu maršrutos. Šonedēļ Satiksmes ministrijas un LPS pārstāvji lems par tālāko rīcību VBTS ieviešanā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto