Jau otro reizi Aleksandrs Vasiļjevs (dzimis Maskavā 1958. g., 1982. g. emigrējis uz Parīzi) — pasaulē plaši pazīstamais modes vēsturnieks, teātra kostīmu mākslinieks, daudzu grāmatu autors, kolekcionārs — atvedis uz Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju daļu no savas kolekcijas, šoreiz izstādi „Art Deco stils — starpkaru perioda mode” (līdz 31. oktobrim). 2009. gadā turpat skatījām izstādi „Viktorijas laika mode”.
A. Vasiļjeva privātajā kolekcijā ir unikāli tērpi un aksesuāri, bieži vien radīti tikai vienā eksemplārā. Slaveno modes namu darbi iegūti izsolēs, antikvariātos, „blusu” tirgos. Rīgas ekspozīcija (jau pabijusi Parīzē, Sidnejā, Honkongā, Tokijā, Santjago, Stambulā un Maskavā) ir vislielākā, jo pēdējā laikā papildināta ar daudziem jaunieguvumiem (krīzes laikā bankrotēja vairāki slaveni ASV muzeji un izpārdeva savas tērpu kolekcijas).
Šī modes skate uzskatāmi demonstrē pārmaiņas politikā, ekonomikā, sabiedrības uzskatos pēc Pirmā pasaules kara. Vīriešu — karavīru masveida bojāeja nojauca līdzsvaru, sieviešu bija vairāk, radās savstarpēja konkurence. Sievietes atbrīvojās no korsetes, ieguva augstāko izglītību, tiesības piedalīties balsošanā un varēja pieprasīt laulības šķiršanu. Tas viss noveda pie zināmas sieviešu pašapziņas celšanās un vēlēšanās tuvoties vīrišķajam profesionālajā un sociālajā sfērā. Modē nāca jēdziens „seksapīls”.
Brīvība izpaudās ļoti koši — sievietes sāka baudīt visu līdz šim aizliegto: iet vienas sabiedrībā, dzert šampanieti, smēķēt, dejot džeza ritmos. Modē bija tumši, „boba” griezuma mati, taisna silueta kleitas, dziļi dekoltē, atsegtas rokas un mugura, svārku garums līdz celim, un tas viss bieži vien — no caurspīdīgiem audumiem ar pērlīšu, fliteru izšuvumiem un mākslīgo dārgakmeņu rotām. Izsmalcinātība un elegance! Viss kā Holivudas kino dīvām (manas vecāsmātes ģimenes albumā bija arī kino un teātra aktrises).
A. Vasiļjevs vairākkārt uzsvēra — „Rīgas modes dāmas ģērbās kā Parīzē”. Dažādi sabiedrības slāņi savu iespēju un morāles robežās centās kopēt šos paraugus. Arī Madonā, tās apkārtnē bija savas modes dāmas, arī ikdienas apģērbā atspoguļojās galvenās modes tendences.
1929. gada finanšu krīze ASV, Lielā depresija ieviesa savas korekcijas arī modē. Eiropā veidojās totalitārās varas, kurām nebija vajadzīga pašapzinīga, brīva, ar vīrieti konkurējoša sieviete. Hitleram, Staļinam, Musolīni un Franko vajadzēja sievieti, kas atbilst disciplinējošajam KKK (Kirche, Küche, Kinder — baznīca, virtuve, bērni), dzemdē karavīrus un ir taupīga, tādēļ mode radīja jaunu sievietes tēlu, pretēju „seksapīlajam vampīrismam”. Pieguļošs, pagarināts, sievišķīgs siluets, akcentētas krūtis, tērps no vienkrāsaina vai sīkrakstaina auduma, bieži melnbaltā gammā, kā tā laika kino. Nekādu dekoltē. Ciešas apkaklītes, pogu rindas, atturīgi rotājumi, lai nenovērstu vīrieti no svarīgajiem uzdevumiem. Holivuda, protams, izdaiļoja šo nopietnību. Par sievietes skaistuma etalonu kļuva blondā zviedru-amerikāņu kinozvaigzne Grēta Garbo, kuras plato plecu (bijusi aktīva sportiste, airētāja) un garo (dabisko) skropstu atdarināšanai sāka izmantot plecu polsterus un mākslīgās skropstas…
Tagad pavisam citādāk skatīšos filmu „Džezā tikai meitenes” un citas tā laika izpausmes mākslā, literatūrā, arhitektūrā, lietišķajā mākslā, sadzīves kultūrā.
2008. gadā Madonas muzejā bija izstāde „Tautas apģērbs un mode”. Tas bija pirmais mēģinājums apgūt mūsu vēsturi caur apģērbu kā savdabīgu spoguli. Gribētos turpināt pilnveidot muzeja tērpu kolekciju, lai nezustu liecības par laiku, amatnieku prasmēm, fantāziju un atjautību. Tādēļ lūdzu saudzīgi izturēties pret lietām un ģimenes albumiem, kas varbūt šodien neiekļaujas mūsdienu dzīves ritmā, bet varētu būt vērtīgs izziņas avots. Madonas muzeja darbiniekus interesē gan nesenā padomju laika apģērbi (piemēram, skolas formas), gan senāku periodu paraugi, ziņas par skroderiem, šuvējām, amatniekiem.
Autors: INESE JAKOBI
AUTORES foto
AUTORES foto