Šī vasara Madonu ar zeltu ir lutinājusi ne vien sportā, bet arī zināšanu pārbaudē, jo no 12. Pasaules ģeogrāfijas olimpiādes, kas šogad norisinājās Krievijā, Tveras apgabalā, šo trešdien ar zelta medaļu mājup atgriezās Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) absolvents Miķelis Dāvids Rikveilis, kuru Madonas autoostā sagaidīja paprāvs atbalstītāju un sveicēju pulciņš.
Sveicēju vidū bija gan Miķeļa Dāvida Rikveiļa vecāki Viesturs un Nadīna, gan Madonas novada pašvaldības pārstāvji, tostarp pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, kas, zelta medaļas ieguvēju sveicot, norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad kāds madonietis var palepoties ar pasaules čempiona godu, līdz ar to nesot pasaulē ne tikai Latvijas, bet arī Madonas novada un Madonas Valsts ģimnāzijas vārdu. Šī panākuma nozīmību akcentēja arī MVĢ direktores vietniece mācību darbā Solita Medene.
– Ar Miķeļa panākumiem pamatoti var lepoties gan skola, gan novads, gan visa Latvija, taču liela daļa pateicības pienākas arī skolotājai Laimdotai Jansonei, kas ne tikai raisīja skolēnos plašāku interesi par ģeogrāfiju, bet arī ziedoja savas brīvdienas, lai Miķeli un pārējos skolēnus, kurus saista ģeogrāfija, vestu uz Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolu, –
sacīja Solita Medene.
Arī Viesturs Rikveilis pateicās skolotājai Laimdotai Jansonei, kura Madonā izskolojusi ne vienu vien talantīgu ģeogrāfu. Pati skolotāja gan minēja, ka viss parasti sākas ģimenē un svarīgs bērna interešu raisīšanā un tālākā piesaistē ir tieši ģimenes atbalsts, kura Miķelim nav trūcis, jo arī brālis un māsa lielu interesi izrādīja tieši par šo priekšmetu. Arī viņa pirmās skolas – Praulienas pamatskolas – pedagogiem pienākas pateicība par nopelniem zelta medaļas kaldināšanā.
Pats medaļnieks pēc olimpiādes un garā pārbrauciena atzina, ka vēl īsti nav apjautis savu panākumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņam šī bija jau trešā pasaules olimpiāde.
– Maz ir to skolēnu, kas būtu piedalījušies trijās olimpiādēs. Jāatzīst, ka šī reize nedaudz atšķīrās no iepriekšējām, jo bija jau tāda kā atkārtojuma sajūta. Par iespaidiem runājot, Tverā sarīkotā ģeogrāfijas olimpiāde bija iespaidīgākā no trim, un pieļauju, ka Ķīnā, kur notiks nākamā gada olimpiāde, mērogs būs vēl plašāks. Dzīvojām nevis kopmītnēs vai viesnīcas numuriņos, bet gan mežā – guļbūves mājiņās. Kas attiecas uz pašiem pārbaudījumiem, varēja manīt, ka arī tie ir pilnveidoti un padarīti sarežģītāki. Brīžu, kad justos tā, ka vairs netieku galā, nebija, taču izaicinājumus sagādāja teritorijas plāna izstrāde tā sauktai bezcerīgajai teritorijai Staritsas pilsētiņā. Darīju ko varēju un priecājos, ka rezultāts ir labs, – pastāstīja Miķelis Dāvids Rikveilis.
Par pozitīvu ieguvumu, ko sniegusi olimpiāde, viņš vērtē arī to, ka izdevies iepazīties un nodibināt kontaktus ar daudziem interesantiem cilvēkiem, kā arī apskatīt Krievijas apkārtni, kura piedāvājusi visai krasus kontrastus – skaistas pilsētas un nesakoptas lauku teritorijas. Latvijā, pēc viņa teiktā, ir daudz vairāk skaistā, ko aplūkot. Vaicāts par savu tālāko ceļu pēc MVĢ absolvēšanas, Miķelis Dāvids Rikveilis minēja, ka likumsakarīgi vēlas savu nākotni saistīt ar ģeogrāfiju, tādēļ studēs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, taču neizslēdza, ka nākotnē var parādīties arī citas intereses.
Kopumā olimpiāde pulcēja 159 dalībniekus no 40 pasaules valstīm, ieskaitot arī visas Baltijas valstis. Olimpiāde norisinājās no 11. līdz 17. augustam, šajā laikā ģeogrāfiem jautājumus risinot gan telpās, gan lauka darbos, apsekojot un kartējot Staritsas pilsētiņu. Bronzas medaļu Latvijai pārveda Morics Roberts Mūrnieks (Ziemeļvalstu ģimnāzija), bet pavisam maz līdz medaļai pietrūka abiem pārējiem izlases dalībniekiem – Ketijai Nadežņikovai (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola) un Anrijam Kristiānam Ābelem (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Izlašu reitingā Latvija 16. vietā, bet par šī gada pasaules čempioni kļuva Polijas izlase, apsteidzot Rumānijas un Taivānas izlases.
No Krievijas pārvestais zelts un bronza nav dēvējami par pārsteigumu, bet drīzāk par likumsakarību, jo jau līdz šim Latvija spējusi sagatavot visai spēcīgus olimpiāžu dalībniekus, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventam Mārim Seržānam izdevās tikt pie zelta medaļām divus gadus – 2012. un 2013. – pēc kārtas. Šajos panākumos apvienojas gan pašu skolēnu, gan skolotāju darbs, gan arī jau iepriekš pieminētajā Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolā gūtās zināšanas un rūdījums.
– Jāsaka liels paldies Madonas novada pašvaldībai, kas jau trīs gadus atbalsta skolēnu braucienus uz Jauno ģeogrāfu skolu Valmierā, kā arī palīdz skolēniem doties uz olimpiādēm. Tieši ģeogrāfu skola ir tā, kas daudziem skolēniem raisa paliekošu interesi par ģeogrāfiju, jo liela daļa no mācāmās vielas tur nav tā, ko mācām stundās. Skolēniem saistoši ir arī tas, ka mācību procesu vada studenti. Bērni brauc ar ļoti lielu atsaucību, un man ir liels prieks, ka vēlāk arī mūsu absolventi ir tie, kas Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolā palīdz veidot uzdevumus, strādā ar skolēniem un darbojas žūrijā, – piebilda Laimdota Jansone.