Vakar, 21. septembrī, Starptautiskajā miera dienā, pie Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas tika iestādīta Subalpīnā baltegle (Abies lasiocarpa ‘Compacta'). Miera dienas koks ir pirmais stādījums lielākā projektā, kas paredz teritorijas labiekārtošanu ap Madonas mākslas skolu.
– Starptautiskā miera diena visā pasaulē tiek atzīmēta ar simbolisku koku stādīšanu, – laikrakstu informēja akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži" komunikācijas projektu vadītāja Lolita Jēkabsone-Mētele.
– Vairāk nekā 5000 skolu visā pasaulē šajā dienā vienojas kopīgā aktivitātē. Koka stādīšana pie Madonas mākslas skolas ir pasaules projekta „100 miljoni koku līdz 2017. gadam" sastāvdaļa. Akcijā „Iestādi koku mieram!" no Latvijas šogad piedalās tikai Jāņa Simsona Madonas mākslas skola.
To, ka apkārtējā vide ir svarīga ikvienam, akcentēja arī Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja vietnieks Raimonds Rudzītis. Savukārt Lolita Jēkabsone-Mētele piebilda: – Šodien ir pienācis laiks likt uzsvaru uz vidi un mieru, tāpēc kopā ar tūkstošiem skolu un jauniešu grupām visā pasaulē mēs stādām koku. Pirmie koki tika iestādīti Okeānijā, tad, sekojot saulei un laika zonu maiņām, koki tika stādīti Āzijā, Eiropā un Āfrikā, pēdējie koki šajā akcijā tiks iestādīti Havaju salās. Iestādītais koks ir simbols mums pašiem. Pirmkārt, tas atgādina par dabu un nozīmi vides aizsardzībā. Otrkārt, tas simbolizē mūsu sadarbību starp skolām un cilvēkiem visā pasaulē.
Mēs vienojam dažādas kultūras un veicinām izpratni par tās dažādību. Tā kā šodien ir Starptautiskā miera diena, šos kokus saucam par miera kokiem. Ceram augt kopā ar saviem kokiem nākotnē un nākotnei. Miers ir zaļš!
Madonas novada pašvaldības ainavu arhitekte Agnese Silupa uzsvēra, ka simboliskais miera koks ir apstādījumu projektā iekļautā Subalpīnā baltegle (Abies lasiocarpa ‘Compacta'), kas Madonas mākslas skolai būs ne vien kā dekoratīvs akcents dobē, bet arī kalpos par Ziemassvētku eglīti. Koks tiks reģistrēts mājas lapā: http://www.treelympics.org/.
– Līdz skolas jubilejai (10. oktobrī Jāņa Simsona Madonas mākslas skola svinēs 40. gadskārtu. – Aut.) centīsimies lielāko daļu apstādījumu iestādīt, – vēstīja Agnese Silupa. – Paliks dažas brīvas vietas ziemcietēm, ko stādīsim pavasarī. Apstādījumu projektā kopumā iekļauts ap 400 stādu (mūžzaļie kokaugi, dekoratīvie krūmi, ziemcietes), no tiem vairāk nekā 200 stādu (kas veido pamatkompozīciju un lielākos dobes laukumus) ziedo „Latvijas valsts meži". Dobes tiks ierīkotas līdz oktobra sākumam, pavasarī tiks apstādīti tie laukumi, kuros plānotas ziemcietes. Darbus veic Madonas īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki, kas demontēja žogu, izrāva veco akāciju dzīvžogu, veica zemes darbus – ielaboja augsni, uzlaboja melnzemi, visu nolīdzināja un līdziesaistīsies arī apstādījumu stādīšanā.
– Kad 2013. gadā kļuvu par mākslas skolas direktori, iecere par žoga nojaukšanu mani jau gaidīja, – lūgta pastāstīt par vides izmaiņām ap mākslas skolu, atcerējās Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce.
– Žoga nojaukšana nebija jauna ideja, varbūt es biju grūdiena punkts, lai to paveiktu. Darbus sākām, pateicoties ainavu arhitektes Agneses Silupas atbalstam. Kā zināms, cilvēks pie daudz kā pierod – pie labā, pie sliktā, un žogs vispirms jau veica savu funkciju – tas sargāja. Madonas mākslas skolas žogs sargāja no skatieniem, no tā, ka iekšpusē var daudz ko arī neizdarīt. Kolīdz žoga nav, dzīve kļūst atklātāka, un tas, ko gribam pateikt – mēs esam atvērti, mēs gaidām pie sevis ikvienu, mūsu iestāde ir pilsētas sastāvdaļa, un māja ir sena un ļoti skaista. Šobrīd tā visā pilnībā ir atvērusies skatienam, esam darījuši, cik mūsu spēkos, lai mājas fasādes defektus piekrāsotu, tāpat esam krāsojuši arī ēkas pamatus.
Iestādes vadītāja slavēja novada pašvaldības ieguldījumu, jo, pateicoties novada pašvaldības un Nacionālās apvienības atbalstam, pērn tika nomainīts ēkas jumts. Tagad kā dāvana skolas 40 gadu jubilejā rit teritorijas labiekārtošanas darbi.
– Sirdsdarbu savā jomā veikusi mūsu skolas absolvente Agnese Silupa, – priecājās direktore. – Arhitekts Jānis Liepiņš iesāka atbalsta sienas projektēšanas darbus, pilsētas arhitekts Augusts Apinis projektu uzlaboja no sava skatpunkta.
Madonas novada pašvaldības būvvaldes arhitekts Augusts Apinis komentēja, ka viņš savu roku pielicis attiecībā uz projekta sasaisti ar ielu. „Betona sienas robeždaļa bija ieplānota stipri sadalīta, es mēģināju panākt, lai betona siena būtu visā apbūves gabalā. Siena ies horizontālā līmenī, kas pasvītros stabilitātes izjūtu, kas mums visiem ir svarīga."
– Uzsākot projekta īstenošanu, vēlējos, lai kopumā tas būtu lielākais koku, krūmu stādījums ārpus Kalsnavas arborētuma, kur mūsu klimatiskajos apstākļos aug šie kompozicionāli izteiksmīgie apstādījumi, – rezumēja Kristīne Šulce. – Mākslas skolas teritorija kļūs estētiski pievilcīga un uzlabos pilsētvidi kopumā, vienlaikus eksponējot un iepazīstinot garāmgājējus un pilsētas tūristus ar Kalsnavas kokaudzētavā sastopamo.