Pateicoties Latviešu Monreālas sabiedriskajam centram, arī šogad skolēniem vecumā no
5. līdz 8. klasei bija izsludināts ekskursiju projektu konkurss "Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!".
Projektu konkursā piedalījās arī Mārcienas pamatskola un no 176 iesniegtajiem pieteikumiem bija to 80 vidū, kuri guva finansējumu ieplānotajam maršrutam.
– Mūsu tēma bija "Represētie", – "Staru" informē projekta vadītāja, Mārcienas pamatskolas skolotāja Iveta Kaire. – Šo tēmu izvēlējāmies tāpēc, ka represēto cilvēku Mārcienas pagastā palicis ļoti maz. Maz ir tādu, kuri par savu ciešanu laiku grib dalīties atmiņās. Iepriekšējos gados apzinājām Mārcienas pagasta represētos, 25. martā kā vienmēr devāmies pie piemiņas akmens nolikt ziedus. Tā kā projektā tika dota iespēja ekskursijai, mēs nolēmām braukt uz Latgales pusi.
Projektā kopumā piedalījās 35 bērni, un tas sastāv no trim blokiem. Pirmo inscenējām kā spēli. Tas bija brauciens no Mārcienas uz Madonu mūsdienu vilcienā. Daudzi bērni ne reizi vilcienā nebija braukuši, daudzi nekad nebija piestājuši pie Šķeltā akmens Madonā. Kā zināms, vilciens uz Madonu iet tikai piektdienu vakaros. Vispirms 17. maijā skolēniem no 1. līdz 7. klasei notika svinīgs mītiņš pie piemiņas akmens Mārcienas dzelzceļa stacijā, tad braucām uz Madonu, kur pie Šķeltā akmens pakavējāmies un nolikām ziedus. Mūs sagaidīja automašīnas, ar kurām nokļuvām atpakaļ mājās.
Otrais projekta bloks bija tālāka ekskursija. 31. maijā devāmies uz Varakļānu novada muzeju, kur iepazinām šī muzeja krājuma materiālus par represēto tēmu, apskatījām ekspozīciju "Sūrie ceļi". Mūs sagaidīja gide princešu tērpā, kurai līdzās bija princese bez smaida. Muzeja pedagoģijas programma lika aizdomāties, vai bērniem, kas tika izsūtīti uz Sibīriju, bija kādas spēles, vai viņi prata būt priecīgi. Viņiem taču nebija ne bārbiju, ne mašīnu, bet kādas rotaļlietas bija pieejamas? Turpat muzejā gatavojām dzijas lellītes, ar kādām Sibīrijā spēlējās aizvestie bērni.
Tā kā mūsu skola ir neliela, projekta otrajā blokā līdzi ņēmām arī Bērzaunes pamatskolas skolēnus.
Pēc Varakļāniem tālāk devāmies uz Viļānu novadpētniecības muzeju, kur apskatījām šī muzeja ekspozīciju saistībā ar represētajiem. Viļānos uzklausījām divas represētās, kuras kā bērni bija izsūtītas uz Sibīriju. Uzzinājām, kā viņas tur jutās, kādi bija apstākļi. Saruna bija ļoti emocionāla. Pēc tam braucām uz Latgales kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, kur piedalījāmies muzejpedagoģiskajā programmā "Dzied circenītis aizkrāsnē". Tēmā "Par ko domāja bērni svešumā" interesantākais bija iejusties skolas dzīvē, saprast, kā jutās latviešu bērni, kas taču nezināja krievu valodu, svešumā. Mūsu skolēniem tika izdalītas koka tāfelītes, tika nodiktēts teikums krievu valodā, un tas bija jāpieraksta. Vēlāk apskatījām dažādas rokām darinātas spēles, ar kurām bērni spēlējās svešumā.
Trešais projekta bloks vēl tikai notiks. Tas būs brauciens uz Koknesi, kur uz salas Daugavā tiek veidots Likteņdārzs. Vēlamies, lai mūsu skolēni redzētu šo tautas piemiņas vietu. Projektā šo punktu neesam iekļāvuši, bet mums palika nedaudz līdzekļu, gribam tos izmantot lietderīgi un parādīt šo īpašo vietu, kur skolēni līdz šim nav bijuši.
Projekta vadītāja Iveta Kaire rezumē, ka visi projektā iesaistītie ir ieguvēji – bērniem kļuvis skaidrāks šis vēsturiskais posms mūsu tautas pastāvēšanā, turklāt tas atmiņā paliks nevis kā sauss grāmatu izklāsts, bet emocijām un iespaidiem piepildīts. Jācer, ka emocionālā atmiņa būs kā garants, lai vēsture neatkārtotos.