Tagad, kad pavisam droši var teikt – jā, tas IR noticis, mazulītes ārstēšanai nepieciešamā nauda ir savākta un Māra kopā ar māmiņu un tēti ir devusies uz operāciju, varam atskatīties uz to piektdienu un sestdienu, kad plašsaziņas līdzekļos, interneta portālos, domubiedru saitos un citur parādījās lūgums pēc palīdzības.
Kad Māras dzīvībai kontā tika pārskaitīti pirmie lati un internetā parādījās pirmie pozitīvie komentāri ar laba vēlējumiem, ne vienam vien nācās pārdomāt, kam tad īsti ir vērtība šajā dzīvē. „Neaiziešu šodien pusdienās – labāk noziedošu." „Pati gaidu bērniņu, nespēju palikt vienaldzīga." „Kas tas mums būtu – katram pa latam vai diviem, un mazajai būs palīdzēts!"
Un kā vainagojums – kāda ziedotāja lūgums interneta portāla redaktoram: „Lūdzu, nenolieciet šo ziņu zemāk! Ticiet, ka šī ziņa mums ir daudz, daudz svarīgāka par to, ko par Latviju domā Zviedrijas finanšu ministrs vai kas būs jaunais „Dienas" akcionārs!"
Kluss, cilvēcīgs lūgums, un četru stundu laikā šī „bankrotējusī valsts", neaizejot pusdienās, nenopērkot saldējumu, nesamaksājot kādu rēķinu, kas var pagaidīt, Mārai saziedoja gandrīz piecus tūkstošus latu! Ziedojuma summas ir visdažādākās – no viena līdz 500 latiem. Lielākais ziedotājs – Amerikas luterāņu draudze, darbabiedri no Valsts policijas un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, māmiņas kursabiedri arī ziedojuši kopā, vēlāk iemaksājot naudu fondā.
Vislielāko paldies ziedotājiem arī Madonas pusē saka gan Māras vecāki un tuvinieki, gan kolēģi. Pateicoties jums, pavisam drīz kādai mazai dvēselītei sāpēs daudz mazāk un naktī miedziņš būs saldāks. Paldies jums visiem, mazajai Mārai – veiksmi un izdošanos tālajā Briseles klīnikā!
Rakstot šīs rindas, šķiet, ka kaut kur pavisam netālu, gluži blakus skan „Meža gulbji":
Tādēļ jau mēs esam šai saulē,
Lai ik mirkli par cilvēkiem vēlētos būt…
Kopā saziedoti 18 tūkstoši latu.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes
un Valmieras iecirkņa kolēģu vārdā –
DACE JUKĀMA