Sniega vaļņi un kupenas jau pieder pagātnei. Vēl jau uzpūš pavasarīgi vēsīgs vējš un zāli rīta agrumā rotā salnu baltums, bet arī pavasara saule nesnauž. Daba ir pamodusies, vasara vairs nav aiz kalniem un dzīvokļos arī radiatori vairs tā nekarsē. Daudzi beidzot var atviegloti uzelpot – apkures sezona tuvojas nobeigumam.
Kāda tā bija Madonas pilsētā? Izskatās, ka šoziem, neraugoties uz noturīgo salu, tā noritējusi bez lieliem sarežģījumiem – siltuma padeve tika nodrošināta bez īpašiem pārtraukumiem, lielāks vai mazāks siltums bija katrā dzīvoklī.
Kā aizvadīto apkures sezonu vērtē lielākais siltuma ražotājs Madonas novadā, vai var uzskatīt, ka apkures sezona Madonā ir jau beigusies, to lūdzu komentēt SIA „Madonas siltums" valdes locekli Uldi Lielvalodi, galveno inženieri Ivaru Grandānu un galveno speciālisti ekonomisti Skaidrīti Kalniņu.
No siltuma vēl neatslēdzas
SIA „Madonas siltums" galvenais inženieris Ivars Grandāns informē, ka siltuma padeve vairs nenotiek tikai kādos divos trijos objektos, pārējie joprojām izmanto siltummezglu dotās iespējas noregulēt siltuma režīmu atbilstoši gaisa temperatūrai.
– Iestājoties siltam laikam, radiatori ir auksti, bet, tiklīdz paliek aukstāks, tā minimālā režīmā automātiski ieslēgsies siltuma padeve, līdz ar to nevajadzēs dzīvot drēgnos dzīvokļos. Tas ir labākais variants, ko vajag izmantot, jo siltummezglu ir iespējams noregulēt uz pašu minimālāko temperatūru, vienlaikus saglabājot mājā mikroklimatu, – atzīmē Ivars Grandāns.
– Naktis joprojām ir aukstas, dažkārt temperatūra pazeminās līdz mīnus grādiem, tāpēc iedzīvotāji rīkojas pareizi, izmantojot šo iespēju. Tas ir mīts, ka mēs cenšamies noregulēt siltuma padevi maksimālā režīmā. Tas tā nav, un par to liecina arī skaitļi. Piemēram, 2009. gadā mēs realizējām siltumenerģiju aptuveni par 1000 megavatstundām mazāk nekā gadu iepriekš. Tas rāda, ka iedzīvotāji siltumu ekonomē un siltuma režīmu tomēr izvēlas mājas valde vai vecākais, saskaņojot ar iedzīvotājiem, nevis to nosakām mēs. Arī citas firmas, kas apkalpo māju iekšējos tīklus, cik zinu, rīkojas tieši tāpat, – apgalvo SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis.
Vērtē kā veiksmīgu
SIA „Madonas siltums" vadība, atskatoties uz 2009./2010. gada apkures sezonu, pauž viedokli, ka tā ir bijusi diezgan veiksmīga, kaut gan pilnībā izvairīties no sarežģījumiem tomēr neesot izdevies. Gadījies arī pa kādai ķibelei, bet tas nav ietekmējis siltuma padeves nodrošināšanu. Katrā ziņā iedzīvotāji to izjutuši minimāli.
– Slodze šajā apkures sezonā, nenoliedzami, bija lielāka. Dažas ar siltuma nodrošināšanu saistītās ierīces neizturēja. Piemēram, Cesvaines ielas katlumājā pārdega lielais elektriskais barošanas kabelis. Labi, ka tas notika jau pavasara pusē, labi, ka pilsētā savā starpā ir saslēgtas siltumtrases un mēs dzīvojamo namu kvartālus varam nodrošināt ar siltumu no dažādām katlumājām. Uzņēmumam ir iespēja manevrēt. Šai gadījumā daļēji siltumu padevām no Zābera ielas katlumājas. Priecē, ka salīdzinoši auksto ziemu izturēja siltumtrases, nebija neviena nopietna pārrāvuma, bet apkures katliem gan radās daži bojājumi, galvenokārt Cesvaines un Zābera ielas katlumājās, – uzsver Uldis Lielvalodis. Viņš atzīst, ka ekonomiski šī apkures sezona beigsies veiksmīgi.
Uzņēmumam sakarā ar lielāku siltumenerģijas patēriņu, kas skaidrojams ar salīdzinoši aukstu un garu ziemu, ir palielinājušies ieņēmumi. Taču diemžēl vienlaikus ar lielāku siltuma patēriņu ir palielinājušies iedzīvotāju parādi. Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, iedzīvotāju parāds (uz 1. aprīli) ir aptuveni par 100 000 latu lielāks. Taču līdz nākamajai apkures sezonai tas parasti būtiski samazinoties, jo liela daļa ziemā iekrājušos parādus nomaksā vasarā.
Parādā lielu summu
To, ka parādi uz 1. aprīli patiešām ir lieli, apstiprina arī SIA „Madonas siltums" galvenā speciāliste ekonomiste Skaidrīte Kalniņa.
– Iedzīvotāju un juridisko personu kopējais parāds ir 237 000 latu, tai skaitā iedzīvotāji uzņēmumam ir parādā 205 000 latu, – informē Skaidrīte Kalniņa.
– Mēs esam pateicīgi tiem klientiem, kas izmanto piedāvāto iespēju, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, veikt avansa maksājumus. Pērn to izmantoja rekordliels skaits, jo avansā tika samaksāti Ls 28 000. Tas pavēra iespēju uzņēmumam gan daļēji iepirkt šķeldu, gan veikt remontdarbus. Ieguvēji ir arī iedzīvotāji, jo atbilstoši nolikumam viņiem tiek aprēķināti procenti par ieguldīto naudu. Par cik ir palielinājies iemaksātā avansa maksājums, katru mēnesi tiek ierakstīts kārtējā rēķinā. Priecē, ka arvien vairāk iedzīvotāju saprot, ka, veicot maksājumus vasarā, vieglāk būs siltumrēķinus samaksāt laikus ziemā. Šāda iespēja tiks dota arī šovasar, un es aicinu iedzīvotājus to izmantot, – uzsver Uldis Lielvalodis.
Piemēro samazināto tarifu
Pēc ilgām diskusijām pagājušā gada rudenī Madonas novada pašvaldības domes deputāti nolēma šajā apkures sezonā piemērot samazināto tarifu. Kā tas ir ietekmējis uzņēmuma finansiālo stāvokli?
– No oktobra līdz februārim esam realizējuši 27 551 megavatstundu siltumenerģijas, tas nozīmē, ka mūsu ieņēmumi šajā laikā ir par 27 551 latu mazāki jeb par šādu summu šajā apkures sezonā esam dotējuši iedzīvotājus. Šī summa vēl palielināsies, jo samazinātais tarifs (viens lats uz katru megavatstundu) ir spēkā līdz 26. aprīlim, – situāciju skaidro Skaidrīte Kalniņa.
– Piemērot samazināto tarifu bija iespējams arī tādēļ, ka pērn šķeldu varējām iepirkt lētāk. Kā būs turpmāk, grūti prognozēt, bet jau tagad ir skaidrs, ka tā izmaksās dārgāk. Pie tam uzņēmēji vēlas, lai par kurināmo mēs norēķinātos uzreiz, nevis ar atlikto maksājumu, – papildina Ivars Grandāns.
– Acīmredzot šķeldas iepirkšanai arī šovasar būs jāņem kredītlīnija. Šķelda ir jāiegādājas laikus. Nevar paļauties uz to, ka to varēs iegādāties apkures sezonā, jo precīzi neviens nevar pateikt, cik liels būs pieprasījums. Turklāt izskan prognozes, ka arī nākamajos gados būs garas un aukstas ziemas, jo uz Zemes esot sācies aukstais cikls. Jau šoziem sakarā ar lielo pieprasījumu palielinājās gan malkas, gan šķeldas cena. Arī mēs šajā apkures sezonā bijām spiesti pirkt šķeldu par lielāku cenu, turklāt nekvalitatīvu, jo citas vienkārši nebija. Savukārt vasarā iespējams iepirkt kvalitatīvu šķeldu, tāpēc ir izdevīgi izmantot kredītlīniju, īpaši situācijā, kad aizdevumu iespējams ņemt Valsts kasē, kur aizdevuma procenti ir mazāki, – uzskata Uldis Lielvalodis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.04.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto