31. oktobrī vēl pēdējo reizi visi kopā sanāca Madonas pansionāta darbinieki. Daudzkārt jau esam informējuši par jaunizveidoto pansionātu Mārcienā, kas nu jau pavisam drīz oficiāli varēs uzsākt savu darbu.
Septembrī, oktobrī pamazām tika pārvests pansionāta aprīkojums, mēbeles un iekārtas, lai būtu, kur izmitināt pārvestos 35 pansionāta iemītniekus. Visi šie darbi notika pa daļām, tā oktobra beigās tika pārvesti pēdējie trīs klienti. Madonas pansionāta direktore Rasma Dzintra Ozoliņa pastāstīja: – Tikai viens klients pārcelsies uz pansionātu Barkavā, nevis Mārcienā, jo tā ir viņa dzimtā puse. Visi pārējie klienti jau ir pārvesti uz Mārcienas pansionātu. No darbiniekiem pagaidām trīs darbinieces, visticamāk, pāries darbā uz jauno pansionātu, jo pārējām darbiniecēm katrai ir savi apsvērumi, galvenokārt jautājums par izbraukāšanu. Pārcelšanās jau vienmēr norit ar nedaudz divējādām izjūtām. Mārcienā ir jauki, skaisti, tas ir kaut kā jauna sākums, tikmēr Madonas pansionāts paliek tukšs. Tas ir kā tāds punkts, kas pielikts gana ilgam laika nogrieznim. Katrs darbinieks pansionātā ir ieguldījis savu darbu un daļu sirsniņas, arī šeit mēs savulaik visu iekārtojām ar lielu mīlestību. Esmu ļoti pateicīga saviem darbiniekiem un klientiem, kas ļoti iemīļoti. Šķiršanās ir grūta, šeit dzīvojām kā mājās. Bet arī Mārcienas pansionātā cilvēkiem būs labi, silti, istabiņās būs dzīvošana pa divi, ir ērtības – viss, ko sirds var vēlēties. Tikai jāpierod, kā jau pie visa.
Uzrunājot savus darbiniekus vēsturiskajā brīdī, kad vienas iestādes durvis aizveras, lai atvērtos citas, Rasma Dzintra Ozoliņa uzsvēra viņu nesavtīgo darbu: – Domāju, nevienā citā iestādē darbiniekiem nav tik daudz sertifikātu, atzinības rakstu; kā pansionāta darbinieki bijāt ļoti izglītoti un profesionāli. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka šeit jau nevar strādāt gadījuma rakstura darbinieki – tā nav biešu vaga, ko var pamest iesāktu. Tas ir darbs ar cilvēkiem, ar kuriem jādzīvo, jāstrādā līdz pašam pēdējam viņu elpas vilcienam. Tas ir grūts un smags darbs. Pārvākšanās posms, kas iesākās jau martā, arī bija gana sarežģīts, tāpēc priecājos, ka esat nolēmušas mazu brītiņu doties atpūsties, jo iepriekš šogad tas īsti neiznāca, ko arī uztvērāt ar sapratni. Vēlu, lai katrai izdodas iecerētie darbiņi, lai katra atkal atrodat vietiņu, kur pielikt savas čaklās rokas un sirdssiltumu.
Jautāta par saviem tuvākajiem plāniem, Madonas pansionāta direktore ar optimismu noteica: – Dzīve nes pārmaiņas, un tas ir tikai uz labu, jo jāiet uz priekšu, ne atpakaļ. Man ir laiks doties pelnītā atpūtā. Droši vien brauksim uz Mārcienu ciemos dziedāt, jo piektdienas Madonas pansionātā mums vienmēr bija ļoti skaistas un aktīvas.
AGRA VECKALNIŅA foto