Divas dienas Madonas katoļu draudzē uzturējās un vizitācijas pienākumus veica Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Augstais viesis tikās un iepazinās ar draudzes kalpotājiem, vadīja Vesperes un svētdienas Svēto Misi, tikās ar Madonas novada pašvaldības vadītāju Andreju Ceļapīteru un kopā ar draudzes prāvestu Rihardu Rasnaci apskatīja Gustavskolu Praulienas pagastā, kur nākotnē domāts veidot krīzes grūtniecības centru.
– Pirms trim gadiem, kad stājos amatā, man vaicāja par arhibīskapa prioritātēm, – kādā no sarunām atcerējās Zbigņevs Stankevičs. – Toreiz teicu, ka tiks mainīti akcenti no celtniecības darbiem uz formācijas un izglītības projektiem. Ir saceltas baznīcas, bet jādomā, kā tās piepildīt. Cilvēku Latvijā kļūst mazāk, mūsu prioritāte līdz ar to ir evaņģelizācija, formācija un izglītība. Pirmais izaicinājums, ar ko man bija jāsaskaras pēc stāšanās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktora amatā, bija institūta finansēšana. Tā ir vienīgā katoļu augstskola Latvijā, kurā var studēt laji. Otrs izaicinājums, stājoties arhibīskapa amatā, bija saglābt Rīgas Katoļu ģimnāziju, kas ir vienīgā šāda skola mūsu diecēzē, kur bērnus var audzināt kristīgi, saskaņā ar Baznīcas mācību. Šo mācību iestāžu uzturēšanai aiziet visas finanšu rezerves.
Vaicāts par redzēto un iepazīto Madonas draudzē, arhibīskaps atzina: – Guvu pārliecību, ka šeit ir ļoti daudz ģimeņu, kuras kalpo. Ir daudz jauno ģimeņu, un Madonā ir vislielākā kalpošanas daudzveidība, kas aptver dažādus sektorus, kalpošanas jomas. Cilvēki ir iesaistīti draudzē un jūtas līdzatbildīgi notiekošajā. Turklāt tas ir uz brīvprātības pamatiem, kas ir ļoti perspektīvs virziens. Ziedojumi baznīcai nosedz tikai visnepieciešamāko, un mēs nevaram atļauties algot milzīgus štatus. Lai draudze varētu normāli darboties, nepieciešami brīvprātīgie, un Madonā brīvprātīgo ir pārsteidzoši daudz. Tas priecē un var būt par paraugu citām draudzēm.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 06.09.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto