Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Madonā viesojas pārstāvji no Vaijes

LAURA RUSKULE

Autors • 17.08.2017.

Madonā viesojas pārstāvji no Vaijes
Burtu lielums

No 9. līdz 14. augustam Madonas novadā bija ieradušies ilggadējie Madonas novada pašvaldības sadraudzības partneri no Vaijes pagasta Vācijā. Šovasar delegācija viesojās kuplā skaitā – 28 personu sastāvā. Viesu vidū bija gan Vaijes pašvaldības pārstāvji, gan Madonas-Vaijes draudzības biedrības dalībnieki.

Tūrisma darba organizatore un viesu uzņemšanas programmas koordinatore Sanita Soma informēja, ka Madonā viesi apmeklēja Madonas novada pašvaldību, Madonas biznesa inkubatoru, Sarkaņu amatu skolu un Madonas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu kolekcijas glabātavu, viesojās uzņēmumos "Madonas karameles" un "Domu pietura", kopīgs draudzības vakars notika tautas namā "Kalnagravas". Savukārt Lubānas novadā tika apskatīts pilsētas klubs, kokaudzētava "Podiņi", Lubānas amatnieku centrs, kā arī lauku māja "Zvaigznītes". Viesošanās laikā Vaijes pārstāvji devās apskatīt un iepazīt Daugavpili – Marka Rotko mākslas centru, Daugavpils cietoksni un Šmakovkas muzeju, kā arī aplūkoja ievērojamākās vietas Rīgā. Viesi tika izmitināti ģimenēs Madonas, Varakļānu un Cesvaines novadā. Par viesu uzņemšanas programmu rūpējās Madonas novada pašvaldība, 12. augustā pie sevis ciemos aicināja Lubānas novada pašvaldība, bet svētdienu viesi pavadīja kopā ar savām viesģimenēm.
No 28 cilvēku lielās delegācijas Latvijā pirmoreiz viesojās astoņi. Viņu vidū bija arī birģermeistara vietniece Ina Pundzaka-Bleita, kas atzina, ka viņai ļoti patīkot Madonā, šī esot skaista, sakopta un ļoti patīkama vieta.
– Te ir brīnišķīga zeme, skaistas ainavas. Iespaidu ir ļoti daudz, viss, ko esmu redzējusi, ir kolosāls. Man bija interesanti aplūkot Rīgā esošo Motormuzeju, arī Madonas un Sarkaņu muzeji bija apskates vērti, daudz uzzināju par dzīvi agrāk laukos. Mūsu sadraudzība pastāv jau 27 gadus, esmu redzējusi daudz bilžu, dzirdējusi neskaitāmus stāstus par Madonu un Latviju, bet pašam to visu vērot ir pavisam kas cits. Īpaši iepriecina tas, ka šeit tiekam uzņemti ar lielu laipnību, – gūtajās emocijās dalījās Ina Pundzaka-Bleita.
Vaijes-Madonas sadraudzības biedrības ilggadējais priekšsēdētājs (tagad priekšsēdētāja vietnieks) Manfreds Bekers pirmo reizi Madonā viesojās 1990. gada 23. jūnijā. Viņš uzvēra, ka tās Madonas, kuru viņš redzēja pirms 27 gadiem, vairs nav.
– Noteikti Madonas jaunā paaudze pat nespēj iedomāties, kāda pilsēta bija agrāk. Ir noticis milzīgs progress. Kad viesojos te pirmo reizi, tikpat kā nebija mašīnu, ielas neremontētas, nebija lielveikalu. Veikaliņi, kas darbojās, bija tukši, pie maizes veikala bija ļoti garas rindas. Tur, kur varēja nopirkt gaļu un zivis, bija pieejams ļoti mazs sortiments. Toties visas iepriekš minētās lietas kontrastēja ar milzīgo sirsnību, ar kādu tikām uzņemti, mums nekā netrūka, visur, kur gājām, mūs sagaidīja ar bagātīgi klātiem galdiem un lielu laipnību. Tikai vēlāk uzzinājām, ko tiem cilvēkiem tas viss bija maksājis, – atmiņās kavējās Manfreds Bekers.
Viņš arī atzina, ka ir vērojamas arī ne tik pozitīvas lietas, piemēram, tas, ka tradicionālie svētki vairs netiek svinēti tik dabiski kā agrāk. Tradīcijas vairāk ir aizgājušas tādā tehnoloģiju pavadā, ar ko, protams, bija jārēķinās. Arī Vācijā esot vērojama līdzīga situācija, jo, kad vairums vāciešu dzīvoja trūkumā, cilvēki vairāk turējās kopā, bet, līdzko kāds kļuva turīgāks, tā atsvešinājās no pārējiem, bet šis process esot neizbēgams. – Ir jācenšas noturēt šo draudzīgumu un savstarpējās attiecības, baudīt modernās dzīves priekšrocības, bet neaizmirst tradīcijas, – uzsvēra Manfreds Bekers.
Taujāts par atšķirībām starp Vaiji un Madonu, viņš norādīja uz neskarto un skaisto dabu, kādas Vācijā vairs neesot. Vācijā ar intensīvo ražošanu daudz kas esot izpostīts, bet šeit vēl ir redzama dabiskā dzīve. Manfreds Bekers piebilda – viņš ļoti cer uz to, ka mēs centīsimies saglabāt savu dabiski skaisto zemi.
Taujāts par to, kas viņu piesaista Latvijai, ka šeit jau viesojas 27 gadus, viņš smaidot sacīja – sākumā tā bija parasta ziņkārība apskatīt šo valsti, pilsētu: „Tā kā biju rātes loceklis, nokļuvu delegācijas sastāvā. Vēlāk jau tā noteikti bija mīlestība pret šejienes dabu un cilvēkiem."
Šī projekta koordinators Āris Vilšķērsts pastāstīja, ka sestdien, 12. augustā, notikušajā atvadu vakarā tika apspriestas tālākās sadarbības attīstības iespējas, jo draudzība ilgstot jau 27 gadus samērā klasiskā formā.
– Pirms trim gadiem sākām šim projektam piesaistīt jauniešus, rīkojot vasaras sadraudzības nometnes. Notiek arī mākslinieku izstāžu apmaiņa, vācu mākslinieki savus darbus ved uz Madonu, bet mūsu mākslinieki savējos – uz Vaiji. Aizvadītajā gadā Vaijē viesojās arī mūsu pūtēju orķestris, diemžēl šogad Vaijes pūtēju orķestrim nesanāca ierasties, bet cerēsim, ka viņi atradīs laiku, lai atbrauktu nākamgad. Nemainīgi paliek tas, ka no vāciešiem turpināsim saņemt humānās palīdzības pakas, kuras domātas visiem pieciem novadiem – Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu. Pašlaik meklējam risinājumus, lai šim projektam piešķirtu vēl lielāku jēgu un piesaistītu vairāk cilvēku, – skaidroja Āris Vilšķērsts.
Inguna Kļaviņa viesus no Vācijas uzņem kopš pašiem projekta pirmsākumiem. Šogad pie viņas dzīvojis Torstens ar savu dēlu Timo, abiem šī bijusi pirmā reize Latvijā.
– Viņiem abiem ļoti patika pie mums, teica, ka te zāle smaržojot citādāk. Izvadājām abus pa Vestienu, parādījām šīs puses dabu un ievērojamākās vietas. Viesojāmies Arnolda Burova „Leļļu mājā", gājām peldēties, kurinājām pirti, pabijām arī Melleņu svētkos, aizbraucām uz Gaiziņkalnu. Pēdējā dienā viesi iesaistījās arī pusdienu gatavošanā, kas bija īpaši patīkami, – par kopīgi darīto stāstīja Inguna Kļaviņa.
Viņa arī piebilda, ka ir interesanti redzēt, kā dzīvo viņi, saprast, kā kas notiek Vācijā, un beigās nonākt pie secinājuma, ka tādi paši cilvēki vien esam. Pēc viesošanās Vācijā Inguna atzīst, ka Madona ir stipri pakāpusies attīstības ziņā, kas ļoti priecē. Vācu viesiem ļoti patīkot Latvijā, jo pie viņiem ik pēc pieciem kilometriem ir māja un robežstabiņi, šeit varot brīvi staigāt un elpot svaigu gaisu.
– Pie lielpilsētu labumiem tagad laikam var viegli tikt, bet pabūt un redzēt dzīvu dabu gan ir grūtāk, – noteica Inguna.

18.08.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px