23. martā darba vizītē Madonas novada pašvaldībā viesojās ASV vēstniece Nensija Petita, kas kopā ar vēstniecības pārstāvjiem – politisko analītiķi Eriku Borgmanu un politikas ekspertu Mārtiņu Spravniku – apmeklēja pašvaldības administrāciju un ar domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru pārrunāja novada aktuālos jautājumus, apmeklēja Madonas pilsētas 1. vidusskolu, kur tikās ar 10. klases skolēniem un skolas vadību, iegriezās AS „Lazdonas piensaimnieks", kur iepazina visā Latvijā pazīstamo piena izstrādājumu ražošanas procesu, kā arī nogaršoja gatavo produkciju (daļu no tās, piemēram, rjaženku – pirmo reizi savā mūžā).
Nensija Petita vizītes noslēgumā tikās arī ar laikrakstu „Stars", un vēstniece atklāja, ka no dienas gaitā redzētā un dzirdētā ir guvusi tikai patīkamu iespaidu.
Raksturojot savu dienestu Latvijā, vēstniece „Staram" atzina, ka Rīga ir viena no skaistākajām pilsētām, kādā viņai ir bijusi izdevība dzīvot un strādāt.
– Izmantoju katru brīvu brīdi, lai vienkārši pastaigātos Rīgas ielās, varu stundām apbrīnot pilsētas ēku arhitektūru, taču jo īpaši man patīk ceļot ārpus Rīgas. Vismaz pāris reižu mēnesī apmeklēju citas pilsētas un Latvijas reģionus. Tiekos un aprunājos ar cilvēkiem par viņu darbu, ikdienu un sadzīvi, jo tikai tā var gūt pilnīgu priekšstatu par to, kas notiek valstī un kā dzīvo cilvēki. Šoreiz par apmeklējuma galamērķi izraudzījos Madonu. Iemesli, kādēļ esmu tieši Madonā, ir divi. Šogad Ēnu dienā mani ēnoja Madonas pilsētas
1. vidusskolas 10. klases skolēns Andis Poļaks, un es viņam solīju, ka došos uz Madonu. Tādu pašu solījumu devu arī Fulbraita stipendiātei Marai Moettus, kas ir no ASV un māca angļu valodu Madonas, Cesvaines un Lubānas skolēniem, – norādīja ASV vēstniece Nensija Petita.
– Solījumu beidzot esmu izpildījusi, un prieks, ka varu viesoties Madonā tik saulainā un skaistā dienā, tikties ar vidusskolas skolēniem, skolas un pašvaldības vadību, kā arī apmeklēt šo piena pārstrādes ražotni. Jāatzīst, ka biju pozitīvi pārsteigta par skolēnu labajām angļu valodas zināšanām un par 10. klases skolēnu spēju brīvi komunicēt šajā valodā. Patīkamu iespaidu atstāja arī pašvaldības prezentācija par uzņēmējdarbības vidi novadā un šīs jomas tālāko attīstību, – turpināja ASV vēstniece.
Intervijā gan netika runāts vien par Madonu un Madonas novadu. Vēstniecei vaicāju, vai Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu un tam sekojošie skaļie un pretrunīgie paziņojumi gan no paša ASV prezidenta, gan no viņa administrācijas nav apgrūtinājuši darbu ASV vēstniecībai Latvijā un ASV diplomātiskajam dienestam kopumā.
– Nē, darbs nav kļuvis grūtāks. Prezidents Tramps ir skaidri paudis ASV atbalstu NATO, un ASV to aliansei neliegs arī turpmāk. Viceprezidents Maiks Penss jau ir apmeklējis Eiropu un ticies ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss ir ticies ar savu kolēģi Raimondu Bergmani, savukārt brīdī, kad notiek mūsu saruna, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalās Starptautiskās koalīcijas cīņai pret ISIL/Da'esh ārlietu ministru sanāksmē ASV. Sanāksmes laikā Edgars Rinkēvičs tiksies arī ar ASV valsts sekretāru Reksu Tillersonu. Latvijas valdības pārstāvjiem ir bijušas vairākas auglīgas tikšanās ar augsta līmeņa Trampa administrācijas amatpersonām, kuras ir paudušas stingru atbalstu saviem sabiedrotajiem, – skaidroja Nensija Petita.
Tiesa, gan oficiāli, gan neoficiāli publiskajā telpā nonāk informācija par Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas organizatoru, kā arī prezidenta administrācijas locekļu ciešajām saitēm ar Kremlim pietuvinātiem uzņēmējiem, kas raisa bažas, tostarp Latvijā, par to, vai Baltais nams nemīkstinās pozīciju attiecībā uz sankcijām, kas vērstas pret Krieviju.
– Pašreiz vairākās Kongresa komitejās notiek izmeklēšana, un, pirms ir zināms rezultāts, es nevēlētos šo jautājumu komentēt. Prezidents meklē sadarbības iespējas ar Krieviju tajās jomās, kur sadarbība ir iespējama un sniegtu labumu ASV. Viena no jomām varētu būt pretterorisms, taču ASV nav nolūks mainīt pozīciju attiecībā uz sankcijām, kuras ir ieviestas, reaģējot uz Krievijas rīcību Austrumukrainā un Krimas aneksiju, – uzsvēra ASV vēstniece.
Nensija Petita, kas, pildot diplomāta pienākumus, ir strādājusi gan Krievijā, gan pirms dienesta Latvijā trīs gadus pavadījusi Ukrainā, atzina, ka izprot Latvijas bažas un piesardzību attiecībā uz Krieviju, taču vienlaikus aicināja apzināties, ka Ukrainas un Latvijas situācija ir atšķirīga.
– Latvija ir NATO dalībvalsts. Jūs esat vienotā aliansē ar pārējām 27 dalībvalstīm, kuras kopā darbojas, lai novērstu potenciālos draudus no Krievijas. Labākais piemērs šai darbībai ir britu karavīru atrašanās Igaunijā, vācu – Lietuvā, un jau pavisam drīz Latvijā ieradīsies simtiem karavīru no Kanādas. Tiek organizētas kopīgas mācības, kā, piemēram, „Sabre strike". Varu tikai kārtējo reizi apliecināt, ka ASV turpinās stāvēt plecu pie pleca ar Latviju, lai novērstu jebkādus agresijas draudus, – sacīja Nensija Petita.
No ārpolitikas pievēršoties Latvijas iekšpolitikai, vēstniecei vaicāju, vai Finanšu ministrijas izstrādātā un valdības akceptētā nodokļu sistēmas reforma valstī mazinās korupciju, ko Nensija Petita pērnruden vēl minēja kā lielāko šķērsli investīcijām labvēlīgas vides izveidē Latvijā.
– Manuprāt, būtiskākais nodokļu sistēmā ir tās prognozējamība un nemainība. Tas ir liels apgrūtinājums uzņēmējiem, ja nodokļi katru gadu tiek mainīti. Raugoties uz investīciju vides uzlabošanu kopumā, ir vairāki priekšnosacījumi. Ļoti pozitīvi vērtēju Latvijas spertos soļus attiecībā uz cīņu ar „naudas atmazgātājiem". Pērn pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma Eiropas Centrālā banka anulēja licenci „Trasta komercbankai", un tā pārtrauca savu darbību. FKTK ir arī uzlikusi naudas sodus miljonu eiro apmērā citām bankām. Tas ir spēcīgs signāls tam, ka Latvija nesamierināsies ar „naudas atmazgāšanas" shēmām. Būtiski ir īstenot reformas arī tieslietās un maksātnespējas administrēšanā. Tas ir ļoti būtiski, lai valstī izveidotos labvēlīga vide investīcijām. Progress ir, un, strādājot Latvijā, es to pamanu, – savā vērtējumā dalījās Nensija Petita, piebilstot, ka viņa arī cieši sadarbojas ar ASV tirdzniecības palātu Latvijā, lai paplašinātu tirdzniecību un investīciju plūsmu abu valstu starpā.
Vaicāta, kurš sektors ASV investoriem Latvijā varētu būt interesants, vēstniece neslēpa, ka, viņasprāt, vēl neapgūts potenciāls Latvijā piemīt ekotūrismam.
– Šo tēmu šodien jau pārrunājām ar pašvaldības pārstāvjiem. Latvija pašlaik atrodas unikālā situācijā. Tai ir skaista, neskarta vide – meži, ezeri, flora un fauna, kā arī tīrs gaiss. Ir iespējams sniegt plašu piedāvājumu ekotūristiem – kā vasarā, tā ziemā. Šiem pakalpojumiem piemīt liels potenciāls, un jums ir iespēja piesaistīt cilvēkus gan no Rietumeiropas, gan Austrumāzijas un arī no Tuvajiem Austrumiem. Šogad Latvijā akreditējās pirmā rezidējošā Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece. Tas ir liels notikums, jo Latvijai ir iespēja sevi atvērt jaunam, plašam pasaules reģionam. Kopš uzsāku darbu Latvijā, redzu, ka tūrisma industrija tikai paplašinās un arī tūristu, kas apmeklē jūsu valsti, kļūst aizvien vairāk. Arī visā pasaulē pazīstamais ceļvedis „Lonely planet" Latviju bija nosaucis par vienu no 10 labākajām vietām pasaulē, kuras ir vērts apmeklēt 2016. gadā. Tas pierāda, ka Latvijai piemīt milzu potenciāls, ko ir iespējams izmantot, paplašinot tūrisma piedāvājumu, – ekotūrismu kā Latvijas vienu no lielākajām priekšrocībām minēja ASV vēstniece.
31.03.2017.