Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Madonā tiekas pašvaldību izpilddirektori

EGILS KAZAKEVIČS

Autors • 07.03.2017.

Madonā tiekas pašvaldību izpilddirektori
Burtu lielums

Aizvadītajā piektdienā ne viens vien madonietis, kas pilsētā mēdz pārvietoties ar auto, droši vien brīnījās, kādēļ līdzās Madonas kultūras namam novietots tik daudz vieglo automašīnu, kuras tur atradās teju visas dienas laikā.

Noskaidrojām, ka pagājušās nedēļas nogalē Madonas apmeklētāju skaitu kuplināja ne tikai Skandināvijas kausa dalībnieki un viņus apkalpojošais personāls, bet arī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) dalībnieki, jo tieši Madona tika izraudzīta par asociācijas izbraukuma sēdes norises vietu.

Galvenās tēmas – atkritumi un sports
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, kas LPIA sēdē bija uzņēmies namatēva pienākumus, laikrakstam pastāstīja, ka asociācija katru mēnesi rīko tās biedru tikšanos, lai pārrunātu tobrīd svarīgāko – vai nu pašu, vai arī citu iniciētus aktuālus jautājumus.
– Gada griezumā puse sēžu tiek rīkotas Rīgā, bet otra puse – izbraukumos. Sēdēs, piedaloties attiecīgo jomu ministriju pārstāvjiem un nozaru speciālistiem, tiek sniegta informācija par dažādām ar pašvaldību izpildvaru saistītām aktualitātēm, kā arī pārrunāti iespējamie risinājumi problēmjautājumiem. Šoreiz gan lielākoties tika runāts par pieredzi, tostarp pozitīvo, saistībā ar divām jomām – atkritumu apsaimniekošanu un sportu. Atkritumu apsaimniekošanas jautājums ir aktuāls visā Latvijā, un arī Madonas novads varēja dalīties savā pieredzē, tostarp slēdzamu konteineru laukumu izveidē. Sporta sadaļā esam starp līderiem vairākās jomās, kas skar gan sporta un atpūtas bāzi „Smeceres sils", gan Madonas sporta centra piedāvājumu, gan kopējo sporta piedāvājumu novada iedzīvotājiem un pieeju sporta pasākumu organizēšanai, – vēstīja Āris Vilšķērsts.
To, ka atkritumu apsaimniekošanas tēma LPIA sēdē ir bijusi centrālā, liecina arī sēdes dienas kārtība. Lielākā daļa no sēdes referentiem runāja tieši par šo jomu un ar to saistītajiem jautājumiem. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe, ievadot diskusiju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, uzsvēra, ka pašvaldība ir atbildīga par tīru teritoriju un apmierinātiem iedzīvotājiem. Pašreizējā ES fondu plānošanas perioda prioritāte ir dalīti vāktās sadzīves atkritumu infrastruktūras izveidošana pašvaldības teritorijā un kopēja atkritumu apsaimniekošana reģionā. Īpaša problēma, kas vēl apspriežama, saistās ar sadzīvē radušos būvgružu un riepu savākšanu. Sēdē piedalījās arī VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un Vides investīciju nodaļas vadītāja Zanda Krūkle, kuras stāstīja par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, kā arī informēja par investīciju pieejamību atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanai ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Advokāts Edgars Atlācis sēdē iepazīstināja ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iespējamajiem modeļiem: pakalpojuma iepirkums, pašvaldības komersants, privātā publiskā partnerība, akcentējot katra izdevīgumu un trūkumus konkrētā situācijā. Savukārt jau ar konkrētiem pieredzes modeļiem sēdes dalībniekus iepazīstināja SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns, Rēzeknes domes izpilddirektors Raimonds Oļehno un Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības izpilddirektors Juris Petkevičs. Ņemot vērā Latvijas specifiku (daļai atkritumu ir tendence nonākt mežā), par problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā stāstīja arī AS „Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Apmeklē objektus
Āris Vilšķērsts neslēpa, ka tieši atkritumu apsaimniekošana pašvaldībām ir viena no centrālajām aktualitātēm ne tikai tagad, bet jau ilgāku laiku.
– Viena no šābrīža aktualitātēm ir jau šogad paaugstinātās likmes dabas resursu nodoklim, kuras plānots paaugstināt arī turpmāk. Bažas rada arī Eiropas Savienības nospraustie mērķi par noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, kas izpilddirektoru redzējumā ir pārāk ambiciozi un nešķiet realizējams. Manuprāt, mūsu valsts apstākļos nav iespējams tik straujā tempā samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu un palielināt pārstrādājamo vai atkārtoti izmantojamo atkritumu daudzumu, – skaidroja pašvaldības izpilddirektors.
Dienas otrajā pusē aktivitātes no Madonas kultūras nama jau pārcēlās uz konkrētiem novada objektiem. Izpilddirektori atbilstoši savām interesēm varēja apmeklēt „Smeceres silu", kur tobrīd norisinājās izšķirošie notikumi Skandināvijas kausa sacensībās sprintā, Madonas sporta centru vai arī SIA „Vidusdaugavas SPAAO" Madonas atkritumu šķirošanas-pārkraušanas staciju. Katrā no objektiem attiecīgi Madonas novada pašvaldības sporta darba organizators Māris Gailums, Madonas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Voldemārs Šmugais un atkritumu šķirošanas-pārkraušanas stacijas pārzinis Guntars Dzenis iepazīstināja ar to darbību.
Vaicāts, kā Madonas novads kopumā izskatās uz citu pašvaldību fona jau minētajās jomās, Āris Vilšķērsts atzina, ka sporta jomā Madona izskatās ļoti labi, savukārt atkritumu apsaimniekošanā tiek ieturēts vidējs līmenis – „neizcēlāmies ar neko sliktu, taču neesam arī izcilniekos".

Pašvaldības vai privāts?
Jau vairākus gadus notiek diskusija (tostarp valdības līmenī), un to ir gadījies dzirdēt arī pie Madonas novada pašvaldības domes sēžu galda, ka atkritumu apsaimniekošanas joma būtu jāatver arī privātiem komersantiem, ne tikai pašvaldību uzņēmumiem, kā tas šobrīd ir Madonas un daudzos citos novados. Šai tēmai pieskārās arī LPIA sēdē.
– Kolēģis no Rēzeknes Raimonds Oļehno, kas ir vietējās kapitālsabiedrības valdes loceklis, sniedza izsmeļošu informāciju, kā Rēzeknē tiek risināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Rēzeknes situācija ilustrē abus gadījumus. Pirms pašvaldības kapitālsabiedrības izveides atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedza iepirkuma konkursā uzvarējis privāts uzņēmums. Pozitīvākas atsauksmes ir par to laiku, kad darbojās pašvaldības uzņēmums, jo darbu var organizēt efektīvāk, lēmumus pieņemt un problēmas risināt vieglāk, kā arī pašvaldībai ir lielāka skaidrība par to, kur tiek ieguldīta tās investīcija, – atsaucoties uz Rēzeknes pieredzi, Āris Vilšķērsts minēja tos pašus argumentus, kas ne vienreiz vien dzirdēti arī Madonas novada domē.


07.03.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px