Gatavojoties Lieldienām, Lielā gavēņa laikā, sākot no 1. marta līdz 9. aprīlim, Madonā tiek praktizētas lūgšanas par dzīvību.
Tā ir klostermāsu Emanuēlas un Gabriēlas iniciatīva (māsas Madonā dzīvo jau vairāk nekā gadu), kam atsaucās gan katoļu, gan luterāņu, septītās dienas adventistu un baptistu draudžu pārstāvji. Katru dienu 40 dienu garumā cilvēki uz maiņām lūdzas un gavē konkrētā nodomā, lai Madonas slimnīcā ārsti pārtrauktu veikt abortus. Svētdien, 9. aprīlī, pulksten 15 notiks ekumenisks gājiens no Madonas lūgšanu kapelas uz slimnīcu, kas paudīs prieku un gandarījumu par bērniem. Gājienā aicināts iesaistīties ikviens, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem.
Bērns ir cilvēks no ieņemšanas brīža
– Ja runās tikai par to, ka jāaizliedz aborti, rezultāta nebūs, – vaicāta par klostermāsu iniciatīvu, atzina madoniete Inguna Zariņa. – Manuprāt, jāveic arī skaidrojošais darbs par dzīvības svarīgumu. Kopš ieņemšanas brīža cilvēks jau ir persona. Ja māte var nogalināt augli savās miesās, viņa var atteikties no bērna jebkurā brīdī. Kopā ar vīru esam pētījuši un sapratuši, ka nav tāda atsevišķa brīža, kad auglis pēkšņi kļūst par cilvēku. Bērns ir cilvēks jau kopš ieņemšanas, kaut augļa attīstība turpinās.
– Daudzi domā, ka par cilvēku auglis kļūst piedzimstot, svarīgs ir bērna pirmais elpas vilciens, bet vai tad elpošana cilvēku padara par cilvēku? – piebilda Aivars Zariņš. – Pēdējos grūtniecības mēnešos visi bērna orgāni darbojas, bērns spēlējas, spārdās, jūt, ko māmiņa domā, visam dzīvo līdzi. Ne velti, ja mamma nevēlas mazo, tas vēlāk atsaucas – piedzimstot bērns jūtas nedroši, viņam var būt dažādas problēmas, par ko liecina pat psihologi – nekristieši.
– Aborta pieņemšana sabiedriskajā apziņā, uzvedībā un pat likumā ir zīme ārkārtīgi bīstamai sabiedriskās apziņas krīzei: tā kļūst aizvien nespējīgāka atšķirt labo no ļaunā pat tad, kad uz likmes ir dzīvas būtnes pamattiesības uz dzīvību, – Jāņa Pāvila II atziņu atgādināja māsa Emanuēla. – Šādā drūmā situācijā mums vairāk kā jebkad vajag drosmi, lai lūkotos taisnībai acīs un sauktu lietas īstajos vārdos, nepakļaujoties ērtiem kompromisiem vai tendencei sevi mānīt.
Tikšanās ar ginekologiem no Valmieras
Lai pastāstītu par pieredzi saistībā ar dzīvību, 2. aprīlī Madonas katoļu draudzes telpās uz sarunu tika aicināti ginekologi Silvija un Gints Lapiņi no Valmieras. Abi jau deviņus gadus ir atteikušies no abortu veikšanas, turklāt viņu piemēram sekojuši arī pārējie Valmieras slimnīcas ginekologi. Valmieras slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītājs Gints Lapiņš gan neslēpa, ka mūsu valstī aborti ir atļauti, un ginekologs ir speciālists, kam sievietes brīvā griba ir jārealizē. Tomēr valmieriešu piemērs apliecina, ka ginekologiem ir iespēja izvēlēties un arī atteikties no šādas manipulācijas.
Diemžēl sievietes, kuras šai pilsētā nolemj veikt abortu, pēc ziņas, ka Valmierā tas nav iespējams, nereti dodas uz slimnīcām Cēsīs vai Madonā.
– Galvenais, ko mēģinu pateikt sarunā ar jaunajām māmiņām, ir tas, ka bērns kopš ieņemšanas ir cilvēks, nevis šūnu pikucis. Cik vien reižu var, es mēģinu to paskaidrot – viņš jau ir cilvēks! – pieredzē dalījās Silvija Lapiņa. – Vēl svarīgi sievietei dot laiku, lai nav tā, ka šodien viņa nolemj veikt abortu, ātri ieceri īsteno, bet pēc trim dienām plēš matus un cieš visu atlikušo dzīvi. Piemēri rāda, ka, ja šādu sieviešu ģimenēs ienāk bērns, tam līdzi seko liela svētība. Pārim sakārtojas ģimenes dzīve, ir bijis, ka pēc trim meitenēm pasauli ierauga puisītis, kāda ģimenē pēkšņi parādās sen gaidīts darba piedāvājums.
Silvija Lapiņa aizdomājās arī par realitāti, ka mūsdienu sievietes bieži nevar pateikt, kas ir bērna tēvs – draugs, partneris, dzīvesbiedrs. Bērni nedzimst laulībā, šī vērtību sistēma ir iedragāta.
– Cilvēka sirds tomēr ir laba, un ir jābūt nopietnam iemeslam, lai sieviete vēlētos nogalināt savu bērnu. Bieži vien šis iemesls nemaz nav tik liels, kā māte to pirmajā brīdī redz. Tāpēc te svarīga ir zinoša konsultanta loma, – uzsvēra Gints Lapiņš.
Nepieļauj kompromisus
Ierunājoties par gadījumiem, kad auglim tiek atklātas patoloģijas, ginekologs nostāju pret abortiem nemainīja: – Dzīvība ir vērtība, un man nav tiesību to pārtraukt, lai arī kādā formā un veidā tā pieteikusies. Nevaru kļūt slepkava.
Gints Lapiņš atklāja savu domu, kā mazināt abortu skaitu. Pirmkārt, mātei būtu nepieciešama saruna ar speciāli sagatavotu konsultantu pirmsaborta situācijā likuma noteiktā pārdomu periodā (Latvijā pārdomu laiks pirms aborta veikšanas ir 72 stundas). Būtiska ir Krīzes grūtniecības centra darbība, tāpēc prieks, ka tā filiāle ir tapšanas stadijā Madonā. Svarīga lieta ir arī tēva lomai, jo daudzreiz sievietes lēmumu par abortu pieņem vienas. Bez tam abortus nevajadzētu veikt ārstniecības iestādēs (Amerikā to dara abortārijos), jo aborts nav ārstniecības vai dzīvības glābšanas manipulācija.
– Aborts ir nevis jāaizliedz, bet jāpadara neiedomājams, lai cilvēku sirdīs tā būtu neiedomājama lieta, – sarunas noslēgumā akcentēja Gints Lapiņš. – Ir jāizglīto sabiedrība, turklāt nevis ar naidīgu retoriku, bet lai ikviens sāktu apzināties, ka auglis kopš ieņemšanas brīža ir dzīvs. Ģimenēm ir jābūt gatavām bērniņu pieņemt, jāatveras dzīvībai.
07.04.2017.