Atkal ir burvīgi ziedošais, plaukstošais, pieneņu dzeltenais, ievu baltais un ceriņu zilais maijs. Nu tieši tāds pats maijs kā tālajā pagājušā gadsimta 1949. gadā, kad arī ziedēja pienenes, kastaņi, ievas un ceriņi. Maijs ir arī mīlestības mēnesis. Nu kā var nemīlēt, ja visapkārt dabā tāds ziedu krāšņums?
Tieši pirms 60 gadiem – 1949. gada 28. maijā – laulību zvērestu Stirnienes baznīcā viens otram deva mani mīļie vecāki – Broņislava un Pēteris Kukuļi (attēlā). Abi auguši vienā un tajā pašā Stirnienes pagastā, gājuši Stirnienes pamatskolā, dejojuši Stirnienes zaļumballēs, tā pamazītēm vien ieskatījušies viens otrā ciešāk, sapratuši, ka ir radīti viens otram, un Dieva priekšā pirms 60 gadiem solījuši viens otram būt kopā uz mūžu.
Abi ir pildījuši Dievam doto zvērestu, ir aizvadījuši ilgu, raibu un bagātu mūžu, nosvinējuši sudrabkāzas, Zelta kāzas, un nu abi kopā sagaida savas Dimanta kāzas.
Apbrīnas vērts ir manu vecāku mūžs, kas pavadīts mīlestībā, uzticībā un saticībā. Man ļoti laimējies, ka augu ģimenē, kur ne man, ne māsai Aijai nebija jādzird strīdi, greizsirdības scēnas, rupji vārdi. Nebija viegli tanīs gados ar iztiku, ar apģērbu, ar naudu, toties nekad netrūka labu vārdu, saticības, savstarpējas sapratnes un dziesmu. Daba apveltījusi manus vecākus ar lieliskām balsīm, un no bērnības radu saietiem atceros, cik skaisti viņi abi divbalsīgi dziedāja:
„Senais draugs, es ilgi tevī raugos,
Atmiņas no dziļām dzelmēm kāpj.
Tev jau matos sabirusi sarma,
Tomēr sirds vēl pukst kā tovakar."
Jā, mani mīļie vecīši! Tik tiešām, matos jau sabirusi sarma, nav vairs tā jaunības ašuma un veiklības, bet jūsu acīs mirdz tāds pats dzīvesprieks un cerība, kā kāzu fotogrāfijā pirms 60 gadiem. Liktenis ir aplaimojis jūs abus ar 60 laulības gadiem, un jūs esat saņēmuši likteņa dāvanu, ko saņem tikai retais, – kopā sagaidīt savas Dimanta kāzas! Un sagaidīt turpat, kur pirms 60 gadiem tika saukts „Rūgts!", – Stirnienē.
Tā vien gribas nosaukt jūs abus par dimanta gabaliņiem. Lai turas veselība, lai vēl ilgi jūsu balsis skan Stirnienes baznīcas draudzes korī! Lai jums vēl daudzreiz atnāk ziedošais, plaukstošais un reibinošais maijs!
Autore: Vecākā meita VELTA