Ar 1. septembri Lubānā ir reģistrēts un darbojas Lubānas novada sociālais dienests. Iepriekš tas nebija reģistrēts Sociālo pakalpojumu pārvaldē, jo trūka darbinieku. Uz 1000 iedzīvotājiem jābūt vienam sociālajam darbiniekam, šobrīd dienestā strādā trīs darbinieces – vadītāja Inese Lībere, vecākā sociālā darbiniece Andra Pliča un sociālā darbiniece Ligita Mikucka.
– Arī šobrīd mums it kā pietrūkst vēl viena sociālā darbinieka, bet to varētu algot, sākot ar nākamo gadu, jo esam iesnieguši projektu speciālista darba apmaksai no Eiropas Struktūrfonda līdzekļiem. Tad arī dienesta funkcijas darbinieku starpā varēsim sadalīt sīkāk. Tāpat projekta ietvaros paredzēta viena darbavieta psihologam.
Domājams, tad varētu atsevišķi izdalīt psihologu darbā ar bērniem un pieaugušajiem, –
nākotnes plānus atklāj Inese Lībere. Viņa jau agrāk kā deputāte sākusi darboties mājas aprūpē, viņas pārziņā ir arī Lubānas veselības un sociālās aprūpes centrs. Tajā dzīvo 30 klientu no pieejamajām 32 vietām. Klāt ir nācis arī sociālais darbs. Dienesta vadītāja atzīst, ka jau tagad sociālajā darbā ir iekšā, ir iejutusies. Sīkāk par sociālā dienesta klientu problēmām viņa teic: – Pēdējās nedēļās ir aktualizējušās dažādas ģimenes problēmas. Kopā ar bāriņtiesas priekšsēdētāju esam sastādījušas darba plānu, lai tās varētu risināt. Nolēmām reizi nedēļā tikties un pārrunāt šīs problēmas, izņemot īpaši steidzamus gadījumus, ko skatīsim ārpus rindas. Kopā nolēmām, kā strādāsim ar riska grupām, ģimenēm un citiem cilvēkiem, kas nonākuši sarežģītākā situācijā. Piemēram, kā līdzdarbības pasākumu noteiksim apmeklēt mūsu organizētas lekcijas, kam būs dažnedažādas tēmas, sākot ar higiēnas prasībām, beidzot ar psihologa darbu grupās. Patlaban novērojama diezgan negatīva iedzīvotāju attieksme pret psihologu, kas tiek jaukts ar psihiatru, lai gan daudzi klātienē noskaidrojot, ko dara tieši psihologs, spēj atrisināt savu krīzes situāciju. Mums ir noslēgts veiksmīgs līgums ar psiholoģi Margrietu Broku, kas uz Lubānu brauc divreiz mēnesī. Varbūt pat mēģināsim organizēt praktiskas lekcijas – par receptēm, dažādām iemaņām, piemēram, pērlīšu rotu gatavošanu un tamlīdzīgi. Ja cilvēks saņem pabalstu vai nāk pēc pārtikas pakām, viņam ir noteikts piedalīties līdzdarbības pasākumos. No šādām lekcijām, domājams, var iegūt daudz. Ja kāds nevēlēsies no savas puses sniegt kādu atdevi, līdzdarboties atbilstīgi savai izglītotībai un spējām, pabalstus saņemt nevarēs, jo nedrīkst cilvēku pieradināt saņemt palīdzību, pretī nesniedzot neko. Andra Pliča, kas patlaban ir vecākā sociālā darbiniece, bet iepriekš vadīja Lubānas sociālo dienestu, savulaik jau bija izteikusi līdzīgas ieceres, bet tad nepietika darbinieku, nebija atbilstīgu telpu.
Vissāpīgāk ir strādāt ar daudzbērnu ģimenēm, tāpat reizēm nākas iesaistīties attiecību risināšanā skolā.
Visupirms – jāpalīdz sev pašam
Inese Lībere piekrīt daudzu sociālo dienestu darbinieku teiktajam, ka klienti ir dažādi. Esot skumji vērot, ka situācijā, kad pārsvarā visiem klājas grūtāk, ir tādi, kas par saņemto pabalstu vai palīdzību nav gatavi neko darīt, kur nu vēl savu piemājas dārziņu iekopt. Pavasarī tas noteikti tikšot ņemts vērā; viens no līdzdarbības pasākumiem varētu būt vismaz vagas iekopšana. Savā labā, pirmkārt, ir kaut kas jādara pašam un tikai tad var gaidīt palīdzību, pabalstus. Pozitīvi, ka vasarā lielākā daļa palīdzības meklētāju devās ogot, sēņot – centās nopelnīt. Kārtējo reizi pierādās, ka, ja cilvēks vēlas nopelnīt kādu lieku latiņu, viņš atradīs iespēju. Jautāta par simtlatnieku programmu, kas daudziem ir iespēja nopelnīt, kamēr citiem šķiet, ka naudu iedos tāpat, arī nestrādājot, sociālā dienesta vadītāja secina:
– Simtlatnieku programma darbojas veiksmīgi, bez šaubām, ar dažiem izņēmumiem, kad ir nācies lauzt līgumu ar konkrētiem cilvēkiem. Tāpat, ja programmas sākumā bija, kas strādāja pa roku galam, ar laiku simtlatnieku darbs tika rūpīgāk pārbaudīts, uzraudzīts, tāpēc tagad tādu problēmu nav.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto