Daudz kas ir mainījies pa šiem gadiem, kopš Latvija atguvusi neatkarību un mūsdienu tehnoloģijas ir ienesušas būtiskas izmaiņas mūsu dzīvē.
Tas, kas kādreiz nebija pieejams bez speciālistu palīdzības, tagad ir mūsu pašu rokās. Mēs varam viens otru sazvanīt, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā atrodamies (telefonistes vairs nav vajadzīgas), vai nosūtīt steidzamas īsziņas mobilajā telefonā un cits ar citu sazināties, izmantojot sociālo tīklu vietnes, bet par telegrāfu un telegrammām tikpat kā esam aizmirsuši.
Taču joprojām ir vismaz viena profesija, kuras pārstāvji daudzviet ir tikpat gaidīti kā agrāk. Tie ir pastnieki. Un ne tikai, lai saņemtu ikmēneša pensiju, abonētu kādu iemīļotu preses izdevumu, nomaksātu komunālos rēķinus vai izmantotu citus pasta pakalpojumus. Pastnieks laukos lielā mērā pilda arī sociālo funkciju, jo pie viņa, kā jau pie sava cilvēka, var griezties arī ar citiem lūgumiem – nu kaut vai lai atvestu pa ceļam arī klaipu maizītes vai kādas zāles.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.12.2013.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto