Šodien Latvijā jau trešo reizi notiks Lielā talka. Tās idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz organizēja 2008. gada 3. maijā.
Kā uzsver Lielās talkas rīkotāji, šī projekta mērķis ir 10 gadu laikā – līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai – padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, to attīrot no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu kārbām un citiem atkritumiem.
Lielās talkas organizēšanu, izņemot Babītes novadu, ir atbalstījušas visas pašvaldības Latvijā, kā arī nozīmējušas talkas koordinatorus. Madonas novadā talkas koordinatora pienākumi uzticēti Ārim Vilšķērstam (t. 29430460), Cesvaines novadā – Ritmai Zeiļukai (t. 64852359 vai 29484429), Ērgļu novadā – Emmai Cerai (t. 64871298 vai 26468124), Lubānas novadā – Egilam Rēvelim (t. 26482016), Varakļānu novadā – Modrai Vilkaušai (t. 64860840 vai 29412957).
Sakopšanas darbi Latvijā gan daudzviet sākās jau labu laiku iepriekš – līdz ar pavasara atnākšanu. Un arī Lielā talka dažviet notika nedēļu vai dažas dienas iepriekš, pret ko Lielās talkas rīkotāji neiebilda. Arī Varakļānu novadā daļa talkā piedalījās jau aizvadītajā ceturtdienā un piektdienā, bet daļa strādās šodien.
Ceturtdien Varakļānu pagasta Stirnienē tika sakopti Stirnienes vecie kapi, bet Stirnienes pamatskolas skolēni piedalījās skolas apkārtnes sakopšanas darbos. Dienu vēlāk talkoja Murmastienes pamatskolas skolēni, kas arī sakopa savas skolas teritoriju, tāpat Latvijas atbrīvošanas cīņu vietas piemiņas obeliska apkārtni Mežastrodos. Savukārt šodien, Lielās talkas dienā, Varakļānu pilsētā tiks sakopta atpūtas zona siliņā, bet Murmastienē tiks izkopta eglīšu jaunaudze (bijušais grants karjers).
Ceturtdien „Stars" iegriezās Stirnienē, vienā no Lielajā talkā pieteiktajiem sakopšanas objektiem.
– Noskaņojums mums šodien ir brīnišķīgs. Spīd saule, un ir liels prieks, ka Stirnienē dzīvo tik daudz aktīvu un atsaucīgu cilvēku. Prieks, ka uz talku ir atnākuši arī gados jauni cilvēki un aicinājumam sakopt Stirnienes kapus atsaukušies tik daudz cilvēku. Varbūt tas ir tāpēc, ka aicinājums piedalīties talkā izskanēja arī dievnamā un uz talku aicināja arī prāvests Daumants Abrickis, – vaicāts par iedzīvotāju aktivitāti, atzina Varakļānu un Murmastienes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga.
Sākumā gan bija iecerēts sakopt Stirnienes senkapu teritoriju. Tie ir apmēram no 9. gadsimta saglabājušies apļveida ugunskapi. Teritorija ir ļoti plaša, un to sadala pa vidu uzbūvētais ceļš. Lai tos sakoptu, būs jāiegulda milzīgs darbs un arī jāizzāģē krūmi. Tur būs nepieciešamas spēcīgas puišu rokas un neiztiks arī bez tehnikas.
Izvērtējot reālās iespējas, talkas organizētāji nolēma sākt ar Stirnienes veco kapu sakopšanu.
– Stirnienes tā saucamie vecie kapi atrodas maģistrāles malā, līdz ar to tā ir viena no publiski redzamākajām teritorijām, un tie ir jāsakopj, jo arī te mierā dus cilvēki. Un mums ir jāizrāda sava cieņa mūsu pagātnei un mūsu senčiem. Bez pagātnes nav nākotnes, – uzskata Stirnienes Romas katoļu baznīcas ērģelniece Ieva Zepa.
– Šī daļa ir tā, ko mēs šajā brīdī visi kopā varam sakopt, bet arī turpmāk darāmā būs ļoti daudz. Šodien tas ir tikai sākums. Katrā ziņā līdz senkapu sakopšanai, šīm ļoti senajām apbedījuma vietām, kur pat reāli nav redzamas kapu kopiņas un ir tikai vieni uzkalniņi, vieni pauguri, netiksim. Kā stāsta vietējie vēstures zinātāji, pēc uzkalniņa varot spriest par dzimtu – jo lielāks uzkalniņš, jo lielāka dzimta, – savukārt uzsver Varakļānu un Murmastienes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.04.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto