18. novembrī pulksten 12 Lazdonas baznīcā notiks ekumenisks svētku dievkalpojums, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Svētku gaisotni ikviens varēs piedzīvot, notiekošo klausoties apsildāmā telpā.
Pirmssvētku dienās tiekoties ar draudzes mācītāju Hansu Jensonu un draudzes priekšnieka vietnieci Rasmu Krievāni, vispirms runājām par saimnieciskajiem darbiem, kas šoruden paveikti dievnamā.
Ir pabeigts pirmais posms apkures ierīkošanā, šobrīd top saimniecības ēka, kurā būs katlumāja, kā arī novietne malkai. Siltumtrase no katlumājas jau izbūvēta, tā savienota ar radiatoriem dievnamā. Siltums baznīcā tiks pieslēgts pāris dienu pirms 18. novembra.
Pateicoties Madonas pilsētā īstenotajam ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajam ūdenssaimniecības projektam, baznīcā ierīkota ūdens un kanalizācijas sistēma. Līdz šim dzeramais ūdens tika nests no akas, nebija kārtībā arī elektrība. – Bieži vien, ieslēdzot divas tējkannas, tika izsisti drošinātāji, piedzīvojām gadījumus, kad pēkšņi apstājās ērģeles, – atcerējās Rasma Krievāne. – Tādos brīžos bija jākāpj augšējā stāvā un jāieslēdz īpašs slēdzis, lai elektrība atjaunotos. Tagad šis jautājums ir sakārtots, baznīcā ielikts mūsdienīgs elektrības skapis.
Nākotnē ir iecere dievnamā ierīkot arī tualeti. Šis darbs pagaidām atlikts, jo brīvu finanšu nav, ziedojumi izlietoti pilnībā.
Jautāta par darbu izmaksām, Rasma Krievāne atklāja, ka apkures, ūdens un kanalizācijas darbiem izlietots apmēram 17,5 tūkstoši latu. Tas bijis draudzes un māsu draudžu ārzemēs ziedojums.
– Par siltumu baznīcā esam sapņojuši vienmēr, – komentēja draudzes priekšnieka vietniece.
– Tika apskatīti dažādi varianti, sākot no zemes siltuma izmantošanas, apsildāmajām grīdām un citām idejām. Tā kā bija žēl lauzt skaisto dēļu grīdu, izšķīrāmies par labu radiatoriem. Krāsnis, kas atradās lielajā telpā un palīgtelpās, esam izņēmuši, palikusi tikai viena krāsns otrajā stāvā – telpā, kas iekārtota svētdienas skolas vajadzībām.
Mācītājs Hanss Jensons, kas Lazdonas baznīcā kalpo kopš šā gada 1. jūnija, priecājās par baznīcā paveikto: – Kad kalpoju Priekulē, mums bija līdzīga pieredze. Pārejot uz centralizēto apkuri un radiatoriem, krāsnis dievnamā tika nojauktas, lai telpas varētu izmantot daudz ekonomiskāk.
Jautāts par malkas sagādi, mācītājs vēstīja, ka draudzei ir mežs, malka ir sagādāta. „Kādu brīdi nevarējām izlemt, ar ko baznīcu apkurināt – ar granulām vai malku. Izšķīrāmies par labu malkai – ja pienāks grūti laiki, malku cilvēki var arī saziedot, granulas vienmēr būs jāpērk no uzņēmējiem."
Kopā ar mācītāju apskatām sadraudzības telpu, kur nu var pulcēties 30 cilvēku. Telpā izveidots virtuves stūrītis, kas dos iespēju sarūpēt mielastu, izmantot ūdensapgādes priekšrocības. – Mēs par sadraudzību rūpējamies ne tikai teorētiski, bet izdzīvojam to praktiski kopā ar pārējiem, – skaidroja mācītājs.
Pārmaiņas pamanāmas arī baznīcas lielajā zālē, kur nojauktas abas krāsnis, bet logu ailās izvietoti radiatori. Tie ir katrā logu ailā, arī aizmugurē pie trepēm un balkonā. – Radiatori tika īpaši pasūtīti, jo tādus nopirkt nebija iespējams, – skaidroja Rasma Krievāne.
Siltums ļaus baznīcas labajā pusē izmantot grāmatu galda un bibliotēkas sniegto piedāvājumu, savukārt ēkas kreisā puse pie ieejas tiks „atdota" bērniem un ģimenēm. – Lai ģimenes var nākt ar bērnu ratiņiem. Nākotnē te ieliksim paklāju – bērni ar vecākiem redzēs notiekošo, bet vienlaikus varēs justies brīvāk un ērtāk, – komentēja mācītājs.
Pārmaiņas būs arī telpas priekšējā daļā.
– Man prieks, ka esam atraduši īsto vietu Latvijas valsts karogam, – no savas puses sacīja Hanss Jensons. – Iepriekš Latvijas Republikas karogs atradās altāra labajā daļā, un tas nedaudz traucēja mācītājam un cilvēkiem pie dievgalda. 18. novembra dievkalpojumā Latvijas Republikas karogs tiks svinīgi ienests un novietots telpas labajā pusē pie sienas, kur tas turpmāk atradīsies pastāvīgi. Šai stūrī tiks novietots arī procesijas krucifikss. Jāpiebilst, ka svētku dievkalpojums būs ekumenisks. Līdzīgi kā Doma baznīcā to kuplinās muzikāli priekšnesumi, uzaicinātie cilvēki no draudzēm aizlūgs par jomu, kuru tie pārstāv. Piedalīsies baptistu draudzes ansamblis, klarneti spēlēs Sandra Jāņekalne, kokli – Aivars Zariņš, pie ērģelēm būs Ilze Tomsone.
– Kaut mūsu ērģeles ir nelielas, priecājos, ka tām ir labs tembrs, – aizdomājās mācītājs. – Citās baznīcās ir koncertērģeles, mūsu instruments palīdz cilvēkiem piedalīties dziesmu izpildījumā – ērģeļu zemais reģistrs sniedz iespēju atbalstīt kopīgo dziedāšanu.
Madonas evaņģēliski luteriskajā draudzē ir 200 cilvēku, aktīvākie, kas nāk ik svētdienu, ir apmēram 60-70.
– Mums ir arī sava avīze, tas ir jaunums, ar ko varam palepoties, – smaidīja mācītājs. – Avīzes „Draudzes vēstis" pirmais numurs ir zaļā krāsā, jo Baznīcas gadā ir noteikti periodi, kas tiek parādīti arī ar krāsu. Nākamais numurs būs Adventa laikam, un tad avīze būs violetā krāsā. Pēc tam sekos Ziemassvētku laiks, kas saistās ar balto krāsu.
Izdevums palīdz draudzes cilvēkiem ieiet katra šī baznīcas gada perioda raksturā. Avīze ir bez maksas, ir arī pastnieku komanda, kas avīzi kā draudzes piederības zīmi aiznesīs katram draudzes cilvēkam uz māju. Līdz ar to mācītājam dota iespēja uzrunāt un ar informāciju nodrošināt katru draudzei piederošo.
Jaunums draudzes dzīvē ir arī darbdienas dievkalpojums, kas ik ceturtdienu sākas pulksten 19. Bībeles stundas un iesvētības mācības kopš šīs sezonas arī notiek baznīcā. – Pārlikām visu uz šejieni, jo ir labi, ja tas, kas saistīts ar baznīcu, notiek dievnamā. Tas mācībām dod citu raksturu, – pamatoja Hanss Jensons.
Diakonijas centrā notiek filmu vakari, tur ir kopētājs un tiek sagatavota avīze. Tā kā diakonijas centrs atrodas tuvāk iedzīvotājiem, tajā notiek arī mācītāja pieņemšanas stundas.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto