Laikā no 29. septembra līdz 2. oktobrim 12 Latvijas reģionālo un nacionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tai skaitā arī no laikraksta „Stars", viesojās Īrijā, lai būtu nepastarpināti liecinieki notiekošajiem procesiem pirms 2. oktobrī paredzētā referenduma par Lisabonas līguma ratifikāciju
Šī bija jau otrā reize, kad īri, atbilstoši Īrijas konstitūcijai, bija aicināti nobalsot par vai pret Lisabonas līguma ratifikāciju. Jāatzīmē, ka Īrija ir vienīgā ES valsts, kurā līgums pēc likuma jāratificē tautai, nevis parlamentam. 2008. gada 12. jūnijā īri jau noraidīja ES valstu vadītāju parakstīto līgumu, saskatot tajā atklātus draudus valsts konstitūcijai, nodokļu ieviešanas politikai, minimālajai algai, abortu legalizācijai Īrijā un citus nevēlamus blakusefektus. Tikmēr ES atkārtoti uzsvēra, ka dalībvalstu skaits īsā laikā ir strauji audzis, kas mudina uzlabot un optimizēt institucionālo kārtību.
Vakar publicētie rezultāti liecina, ka otrreiz īri nobalsojuši par Lisabonas līguma ratifikāciju. Šādu izvēli izdarīja 67% īru, taču aktivitāte bija maza – refendumā piedalījās tikai 50% balstiesīgo.
Latvijas delegācijas galvenais mērķis bija klātienē iepazīt oponējošos viedokļus par Lisabonas līgumu, kā arī iepazīties ar ES atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Īrijā un ES finansējuma piesaistes pieredzi dažādu uzņēmumu attīstībā.
Kāpēc jābalso vēlreiz?
Īrijas galvaspilsētā Dublinā ieradāmies pagājušās otrdienas vakarā. Pirmā un īstenībā vienīgā interaktīvā komunikācija ar īriem un viņu kultūru mūs sagaidīja pāris stundu pēc ielidošanas, kad devāmies vakariņās uz vecāko Dublinas krodziņu „Brazen Head". Dzīvās īru mūzikas un aizrautīgā apmeklētāju dziedājuma pavadībā uzzinājām arī pa kādam konkrētam viedoklim par mums interesējošo tēmu – Lisabonas līgumu. Kā pauda kāds medicīnas nozarē strādājošs īrs: – Es vienreiz jau veltīju savu laiku tam, lai nobalsotu pret Lisabonas līgumu, taču Eiropas Savienībai mana un visas īru tautas atbilde, acīmredzot, nepatika. Mums lika balsot vēlreiz. Vai tā ir demokrātija?
Izkristalizējās arī slēpts apsvērums negatīvajai attieksmei pret Eiropas Komisijas izstrādāto līgumu – tā būtībā ir protesta paušana valdībai.
– Mūsu valdība ir ļoti korumpēta, un mēs tai neticam. Ja tā būtu teikusi: balsojiet pret Lisabonas līgumu, mēs būtu balsojuši par. Tagad tā saka: mums vajag Lisabonas līgumu, mēs sakām: nē! – atklāja sporta sižetu producents īru televīzijā. Īstenībā Īrijai savā ziņā ir daudzmaz līdzīga ekonomiskā situācija kā Latvijā. Bezdarba līmenis ir gandrīz tikpat procentuāli augsts, izbraucēju skaits šogad pēdējo 15 gadu laikā ir lielāks nekā iebraucēju un neuzticība valdībai ir milzīga.
Neaizmirst savas saknes
Trešdienas rītā tikāmies ar Latvijas vēstnieku Īrijā Pēteri Kārli Elfertu, kas pastāstīja par vēstniecības darbību, situāciju Īrijā, tās ietekmi arī uz Īrijas latviešiem.
– Krīze Īrijā ir salīdzinoši lielākā mērogā nekā Latvijā, un valdība ir ļoti nepopulāra. Tas varētu skart arī iespējamās Īrijas latviešu intereses. Tie, kas šeit dzīvo, ļoti labi apzinās, ka no Īslandes likteņa Īriju glābj tikai atrašanās eiro zonā un Eiropas bankas ieguldītais milzu darbs, lai noturētu valsti virs ūdens. „Nē" balsojums Īriju būtu atsviedis vairāku gadu senākā līmenī, valsts zaudētu uzticību un reputāciju pārējo dalībvalstu un, galvenais, investoru acīs, – Pēteris Kārlis Elferts pastāstīja.
Latvijas vēstniecības Īrijā pirmā sekretāre konsulārajos jautājumos Jeļena Lobzova norādīja, ka arī latvieši interesējas par iespējamo nākotnes scenāriju, taču ikdienā vairāk nākoties saskarties ar sadzīviskiem jautājumiem: – Pie mums Īrijā dzīvojošie pāri var sarakstīties, piereģistrēt bērnus, dabūt miršanas apliecību tuviniekam – darbojamies gluži vai kā dzimtsarakstu nodaļa. Tāpat arī pie mums vēršas cilvēki pēc palīdzības, ja ir krituši par upuri krāpniecībai, kas pēdējā laikā ir diezgan izplatīta. Sadarbojoties ar dažādām instancēm, varam palīdzēt latviešiem nokļūt mājās, taču jāatzīmē, ka šo iespēju var izmantot tikai vienu reizi, lai to nesāktu izmantot ļaunprātīgi.
Trešdienas pēcpusdiena tika veltīta tam, lai tuvāk iepazītos ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Īrijā preses biroja darbiniekiem, Īrijas žurnālistiem un Īrijas vadošajiem ekonomistiem un uzņēmējiem, kā arī nepastarpināti uzzināt par Lisabonas līguma referenduma kampaņas norisi no abu konkurējošo nometņu pārstāvjiem. Vakarā tikāmies ar latviešu kopienas līderiem un Īrijā dzīvojošiem latviešiem. Izrādās, ka latvieši ir viena no organizētākajām tautām jautājumos, kas saistīti ar biedrībām, skoliņām. Arī Īrijā viņi neaizmirst par savu izcelsmi un nedēļas nogalē sanāk kopā, lai bērniem mācītu latviešu valodu, rotaļas, dziedātu korī, dejotu tautiskās dejas, sportotu (latvieši ir viens no iemesliem, kāpēc Īrijā pēdējo gadu laikā populārs kļuvis ledus hokejs), rīkotu teātra uzvedumus un pasākumus. Tikšanās laikā ar Īrijas latviešiem žurnālistiem tika uzdoti jautājumi par to, kas tad īsti ir Lisabonas līgums un ko tas ziemā ēd, jo arī mūsējie uztraucās par maldīgi izplatīto informāciju, ka tā ratificēšanas gadījumā minimālais atalgojums par vienu darba stundu Īrijā noslīdēs līdz 1,84 eiro. Tāpat sanākušos interesēja, cik liela krīze ir Latvijā un kā varētu palīdzēt mājiniekiem un valstij kopumā.
Ceturtdienas rītu iesākām ar ātru Dublinas apskati autobusa ekskursijas tūrē. Tad devāmies uz Latvijas „Skonto Plan" meitas uzņēmuma Īrijā gandrīz pabeigto objektu „Killininny", kurā izmantotas šī uzņēmuma ražotās stiklotās alumīnija konstrukcijas. Paviesojāmies arī Viklovas grāfistē un tikāmies ar Viklovas grāfistes pašvaldības un vietējās preses pārstāvjiem, kā arī ES atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem. Vēlā pēcpusdienā pa līkumotiem kalnu ceļiem bija laiks doties uz lidostu un vienlaikus pa autobusa logu pirmo reizi ieraudzīt skaisto, nepieradināto, spītīgo un nedaudz skarbo Īrijas dabu – patieso šīs valsts seju.
Par Latvijas vēstniecības Īrijā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Latvijas Ārlietu ministriju rīkoto žurnālistu vizīti Īrijā vairāk varēsit lasīt turpmākajos laikraksta numuros.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto