Šovakar daudzu Latvijas iedzīvotāju mājokļu logos, piemiņas vietās un pilsētu ielās iedegsies tūkstošiem svecīšu. Tās iemirdzēsies kā apliecinājums tam, ka pirms 95 gadiem parādītā latviešu tautas varonība un kareivji, kas ar savu upuri ir bijuši tās pamatā, nav aizmirsti.
Kaut gan šogad svecītes neiedegsies vietā, kura līdz šim raisīja vistiešākās asociācijas ar 1919. gada notikumiem, – 11. novembra krastmalā esošās Rīgas pils mūrī, būs pietiekami daudz mazo liesmiņu, kas, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, godinās Latvijas brīvības cīnītājus.
Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, kad tika izcīnītas vairākas kaujas, cenšoties iegūt valsts neatkarību. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs – neatkarība ir iegūta. Īpašu uzmanību Bermonta karaspēka un Latvijas valsts armijas cīņas piesaista ar faktu, ka latviešu cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt sliktāk bruņoti. Joprojām kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, kā arī pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.
Lāčplēša dienas nosaukumu šis datums ieguvis par godu latviešu tautas mitoloģiskajam varonim Lāčplēsim – ar lāča ausīm un lāča spēku apveltītais stiprinieks kļuvis par simbolu varonībai un valsts mīlestībai.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.11.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto