Latvijas valsts simtgade vairs nav aiz kalniem, un arī darbs pie svētku pasākumu, kuri norisināsies četru gadu griezumā, plānošanas rit pilnā sparā.
Par to, kādā stadijā šobrīd esam, gaidot mūsu valsts simtgadi, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, pastāstīja kultūras ministre Dace Melbārde. Ministre norādīja, ka šobrīd ir apstiprināts simtgades konceptuālais ietvars, ar kuru sīkāk var iepazīties gan KM mājas lapā, gan simtgadei veltītajā.
– Runājot par simtgadi, interesanti atzīmēt, ka tās koncepcija tapa Raiņa gadā un Raiņa teiktais „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba" labi saskan ar simtgades programmā ieliktajām idejām. Šie vārdi runā par to, ka tas, kāda ir un būs Latvija, lielā mērā ir atkarīgs no mums katra paša, no mūsu attieksmes pret valsti, mūsu darbības valsts labā. Runājot par simtgades pasākumiem, aicinu tos uztvert kā iespēju. Iespēju stiprināt piederības izjūtu savai valstij, saliedēties un saskatīt to, ar ko Latvija ir stipra, ar ko var lepoties. Valsts simtgades tuvošanās, protams, ir arī reize, kad pārrunāt, kāda ir Latvijas nākotnes attīstības vīzija, kādi ir ilgtermiņa mērķi un kā mums sokas ar to sasniegšanu. Simtgadei ir jābūt tam pasākumu kopumam, kas rosina uz pozitīvām pārmaiņām, – valsts simtgades konceptu ieskicēja Dace Melbārde.
Ministre atzina, ka pie iepriekš minētajiem simtgades mērķiem un uzdevumiem nonākts vairāk nekā gada laikā, tiekoties ar cilvēkiem gan Rīgā, gan reģionos, aicinot tos izteikt savas domas par to, kādām jābūt mūsu valsts simtgades svinībām.
– Zīmīgi, ka lielākā daļa iedzīvotāju nerunāja par to, cik krāšņam jābūt svētku salūtam vai cik vērienīgi un lieli jārīko svētku koncerti, bet gan par attieksmi. Iedzīvotāji minēja, ka vēlētos, lai svētki kalpo par pamatu attieksmes maiņai. Lai mēs citādi paraugāmies uz savu valsti, tās iedzīvotāju savstarpējām attiecībām. Šajās sarunās izkristalizējās svinību virsmērķis – nepieciešamība stiprināt savu valstiskuma apziņu, lai nav tā, ka iedzīvotājiem ir vienalga, kur dzīvot, un šī valsts viņus ne ar ko nesaista. Mums ir jāstiprina piederības apziņa un izjūta, ka šī ir mūsu zeme un mēs esam atbildīgi par to, kas tajā notiek. Tādēļ arī aicinām iedzīvotājus valsts dzimšanas dienu uztvert arī kā savējo un aktīvi līdzdarboties šo svinību rīkošanā. Nav jāgaida, līdz kāda institūcija vai pašvaldība noliks jums priekšā svētkus, kurus apmeklēt, – esam paši gatavi būt daļa no svētku rīkotājiem, – uzsvēra kultūras ministre.
Vēsturiskie akcenti
Dace Melbārde norādīja, ka simtgades svinības norisināsies plašākā vēsturiskā griezumā un svētku pasākumi norisināsies četrus gadus – no 2017. līdz 2021. gadam.
– Šis ir laika posms, kurā redzami vairāki būtiski notikumi, kurus nepieciešams izcelt. Latvijas valsts proklamēšana nesaistās tikai ar vienu dienu – 1918. gada 18. novembri. Ir būtiski akcentēt arī citus notikumus, personības, vēl jo vairāk situācijā, kad vēstures zināšanas, jo īpaši jauniešu auditorijā, nav nemaz tik labas, par ko arī pati, satiekoties ar cilvēkiem, esmu pārliecinājusies. 2017. gadā fokusēsimies uz notikumiem, kuri saistīti ar gatavošanos Latvijas kā neatkarīgas valsts proklamēšanai. Ģeogrāfiski šie notikumi saistās ar Latgali un Vidzemi. Latgalē tas ir pirms simt gadiem Rēzeknē notikušais Pirmais Latgales latviešu kongress, bet Vidzemē – Vidzemes Zemes padomes paustais atbalsts Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejai, kā arī Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pieņemtā deklarācija par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu. 2018. gadā fokusēsimies uz novembri, kad atminēsimies, kas bija tie cilvēki, kuri pirms 100 gadiem proklamēja neatkarīgu valsti. 2019. gadā savukārt atskatīsimies uz simt gadu veciem notikumiem, kas izšķīra to, vai tikko neatkarību ieguvusī Latvija de facto pastāvēs. Šā laika spilgtākie notikumi, ieejot arī 1920. gadā, ir Neatkarības cīņas un Latvijas pagaidu valdības darbs, kas teritoriāli vairāk saistās ar Liepāju, Jelgavu, Cēsīm. Laika posms līdz 1921. gadam vairāk saistās ar Satversmes sapulces vēlēšanām un vairāku valsts institūciju izveidi. Daudzas no tām šajā laikā arī svinēs savu simtgadi. Svētku programmu plānots noslēgt ar pasākumiem, kas veltīti Latvijas starptautiskai atzīšanai, kas notika 1921. gadā, – svētku vēsturiskos pieturpunktus, ko plānots simtgades svinībās atzīmēt, ieskicēja kultūras ministre, piebilstot, ka liela daļa pasākumu norisināsies tieši reģionos.
„Baltais galdauts"
Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte minēja, ka viens no simtgadei veltītajiem pasākumiem, ko var uzskatīt arī kā nelielu pilotprojektu, norisināsies jau visai drīz, un tie ir „Baltā galdauta" svētki, kuru mērķis ir vienot ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai Latvijai piederīgo, lai kurā pasaules malā tas būtu, un 4. maijā svinēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. „Baltā galdauta" svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi un kaimiņi no vienas mājas vai vairākām blakusmājām sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei. No šī vienkāršā koncepta ir iespējams attīstīt arī plašākus pasākumus.
Jolanta Borīte piebilda, ka gan pašvaldībām, gan nevalstiskajām organizācijām pasākumu rīkošanai ir iespēja piesaistīt finansējumu no valsts mērķprogrammas „Latvijai 100". Projektus par iecerētajām kultūras norisēm var iesniegt līdz šā gada 6. maijam, un kopējais mērķprogrammā pieejamais finansējums gan nav īpaši liels – 560 000 eiro, taču arī neliela summa var kalpot par „sēklas naudu" kāda laba simtgades pasākuma sarīkošanai.
Svētki arī valodai
Runājot par kopējo svinību finansējumu, Dace Melbārde norādīja, ka simtgades pasākumiem līdzekļi tiek meklēti gan ES struktūrfondos, gan valsts budžetā. Kopumā ārpus Rīgas svētku programmas ietvaros varētu iztērēt pat aptuveni 35 miljonus eiro, taču ministre atkārtoja, ka šie svētki būtu jārada pašiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis kādam „no augšas".
– Mūsu ambīcijas ir dot iespēju katram simtgades svinības ievest savās mājās. Taču tas, vai svētki tiks pieņemti, paliek katra paša ziņā. Mēs nestrādāsim kā liela producentu aģentūra, kas katrā reģionā, pašvaldībā noorganizēs aktivitātes. Mēs ceram uz pašu cilvēku aktivitāti un iesaisti, – sacīja Dace Melbārde.
Šāda konstruktīva iesaiste bija manāma, jau arī tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Žurnālisti ministrei ieteica svētku programmā lielāku uzmanību pievērst latviešu literārajai valodai, kas šogad svin 160 gadu jubileju. Žurnālisti norādīja, ka valsts valodas prestižs tieši tās lietotāju – latviešu tautas – vidū aizvien mazinās, kā arī pasliktinās valodas lietojums gan rakstos, gan mutvārdos. Valsts simtgade būtu īstais brīdis, kad tam pievērst uzmanību un, kas zina, varbūt pat kooperēties ar Lietuvu, lai celtu baltu valodu prestižu, kas, šķiet, lielāks ir citvalstu filologu, nevis pašu tautu pārstāvju vidū.