Valsts prezidentam Raimondam Vējonim; Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei; Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim; kultūras ministrei Dacei Melbārdei; Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai; Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei; tiesībsargam Jurim Jansonam; frakcijai „Vienotība"; frakcijai „Saskaņa"; Zaļo un zemnieku savienības frakcijai; Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"- „Tēvzemei un Brīvībai /LNNK" frakcijai; Latvijas Reģionu apvienības frakcijai; frakcijai „No sirds Latvijai"
Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret medijos publicēto informāciju („Diena" 07.07.2017. „Lielās pārmaiņas skar Latvijas Radio", „Neatkarīgā Rīta Avīze" 10.07.2017. „Līdaka: oligarhu saunas – Vēlēšanu kampaņas sākums"), kurā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi norāda uz „dramatisku ainu", minot virkni pārmetumu, sākot ar Latvijas Radio slikto pārvaldes sistēmu, pilnīgu bezatbildību un pretošanos pārmaiņām, beidzot ar politiski ieceltu sabiedrisko mediju vadību, kas ietekmē satura veidošanu – „mēs taču zinām, ka visus gadus ir bijis tā: žurnālistu vadību sabiedriskajos medijos vienkārši ieceļ, balstoties uz politiskajām simpātijām".
Šāda veida publiski paziņojumi ir reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums.
Paralēli nepamatotiem publiskiem izteikumiem jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijas Radio saskaras ar NEPLP iejaukšanos sabiedriskā radio redakcionālajā neatkarībā, pieņemot sasteigtus lēmumus un uzspiežot to izpildi, kas liek apšaubīt NEPLP kā Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja kompetenci par sabiedriskā medija darbu, kā arī izpratni par normatīvo aktu ievērošanu un piemērošanu.
11. jūlijā Latvijas Radio arodbiedrības organizētā darbinieku kopsapulcē, kurā piedalījās arī visi NEPLP locekļi, diemžēl pārliecinājāmies par viņu nespēju argumentēti pamatot savus lēmumus, tajā skaitā arī attiecībā uz jauniešu kanālu
LR5 – Pieci.lv. Gada vidū pieņemtais NEPLP lēmums Nr.106 par krasu formāta maiņu un sabiedriskā pasūtījuma grozījumiem, tajā skaitā redakcionālās niansēs, uzskatāms par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPLL) likuma 64. panta pirmās daļas pārkāpumu. Lēmuma tapšanā nav ņemta vērā Latvijas Radio redaktoru pieredze un argumentācija, kā arī jau veiktās izmaiņas programmā. Šādi lēmumi ir klaja iejaukšanos redakcionālajā neatkarībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Latvijas Radio darbinieku kopsapulcē neguvām argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, izsakām neuzticību līdzšinējam Latvijas Radio kuratoram Ivaram Āboliņam un prasām atcelt lēmumus Nr.106* un 107**.
Aicinām NEPLP neizdarīt spiedienu uz Latvijas Radio un respektēt redakcijas neatkarības un satura autonomijas principus.
* NEPLP 2017. gada 6. jūlija lēmums Nr.106 „Par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko 2017. gada īsteno sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis valsts SIA „Latvijas Radio"", grozījumu apstiprināšanu.
** NEPLP 2017. gada 6. jūlija lēmums Nr.107 „Par valsts SIA „Latvijas Radio" valdes mērķiem un uzdevumiem 2017./2018. gadā".
18.07.2017.