Valsts karoga izkāršanu svētku, atceres un atzīmējamās dienās mūsu valstī regulē Latvijas karoga likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 405, bet to ievērošana daļai iedzīvotāju un iestāžu Madonā joprojām sagādā grūtības.
Turklāt daži tos ignorē jau gadiem ilgi, tai skaitā karogs likumā noteiktajās dienās Madonas novada centrā neplīvo arī pie vairākām juridiskām personām piederošām ēkām. Par to, lasītāju rosināti, vēlreiz pārliecinājāmies arī 25. martā, kad, pieminot 65. gadadienu kopš 1949. gada deportācijām, karogi bija jāizliek sēru noformējumā.
Pie dažām ēkām to pat nav iespējams izdarīt, jo nav ne karoga turētāja, ne karoga masta. Viena no šādām ēkām atrodas pavisam tuvu politiski represēto piemiņas vietai – Šķeltajam akmenim. Tā ir bijusī dzelzceļa stacija, no kurienes, starp citu, daudziem aizsākās Golgātas ceļš uz Sibīriju… Dažs, to izlasot, varbūt izbrīnā jautās – kā tas var būt, ka pie ēkām, tās renovējot, siltinot vai uzceļot no jauna, netiek ierīkoti karoga turētāji vai izbūvēti karoga masti? Vai tiešām to neparedz Latvijas likumdošana?
Kā skaidro Madonas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Andris Rieba, Būvniecības likumā tādas detaļas netiek atrunātas un tas netiekot paredzēts arī plānotajos Būvniecības likuma grozījumos. Īpašniekiem tas prātā būtu jāpatur, projektējot ēku, kad vajadzētu paredzēt arī karoga turētāju vai karoga mastu. Arī arhitekts Jānis Liepiņš atzīst, ka likumdošana to nereglamentē, bet tas, ja tiktu darīts, atbilstu labajam tonim, taču tas jau ir atkarīgs no projekta pasūtītāja.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.04.2014.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto