Latvijas Krājbanka sākusi piedāvāt Latvijas pašvaldībām iespēju ievērojami atvieglot un vienkāršot vienreizēju pabalstu izmaksu iedzīvotājiem, izsniedzot sociālās kartes. Pilotprojekta ietvaros kartes ir saņēmuši Skrundas novada sociālā dienesta klienti.
Sociālā karte ir pirmā karte Latvijā, kas izstrādāta īpaši pašvaldību sociālo dienestu klientu vajadzībām. Tā ir tikpat vienkārša un ērta lietošanā kā bankas izdota norēķinu karte, taču vienlaikus tā nodrošina iespēju kontrolēt un pārbaudīt pabalsta izmantošanas lietderību atbilstoši paredzētajiem mērķiem, piemēram, pirmās nepieciešamības preču iegādei. Kartes saņēmējs var lietot karti, cik bieži vēlas, kamēr iztērēta uz kartes norādītā naudas summa (pabalsts). Kartes bilanci var pārbaudīt bankomātā, taču to nevar izmantot skaidras naudas izņemšanai. Karte ir derīga 6 mēnešus no izsniegšanas brīža.
Pašvaldības savukārt var noteikt teritoriju un tirdzniecības vietas, kurās karte būs derīga. Tādējādi tiek ievērojami samazināta un pat novērsta iespēja izmantot pašvaldības piešķirto pabalstu, iegādājoties alkoholu, cigaretes un tamlīdzīgas preces. Par kartes noteikto naudas līdzekļu izlietošanu pašvaldības sociālais dienests saņem regulāras atskaites par to, kurās tirdzniecības vietās un par kādām naudas summām kartes īpašnieks ir iepircies. Līdz ar to karte kļūst par efektīvu kontroles un skaidras naudas plūsmas regulēšanas instrumentu sociālo dienestu darbiniekiem.
Latvijas Krājbankas Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Bērziņa skaidroja kartes būtību:
– Tās uzdevums ir atvieglot pašvaldību sociālo dienestu darbinieku darbu un aizvietot skaidru naudu, ko nereti izlieto neatbilstoši pabalsta izsniegšanas mērķiem. Pašvaldība var vienoties par īpašu atlaižu sistēmu, piemēram, vietējā pārtikas veikalā, ja preces tiek iegādātas ar sociālo karti, tādējādi veicinot kopēju sociālo līdzatbildību par trūcīgajiem. Šī iespēja izmantota arī Skrundā. Raugoties no kartes lietotāja viedokļa, šī risinājuma priekšrocība ir iespēja saņemt vienreizēju pabalstu, nekļūstot par bankas klientu ar norēķinu kontu, ko drīz nāktos slēgt. Cilvēkiem, kas regulāri saņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstus, tiek piedāvāts bez maksas noformēt Atbalsta komplektu, kurā ietilpst viss nepieciešamais līdzekļu pastāvīgai pārvaldīšanai – norēķinu konts, karte, Online banka ar kodu karti un pēc izvēles – Telefonbanka vai Mobilā banka.
Projekts vēl ir pašā sākuma stadijā, tāpēc Madonas novada pašvaldība sociālo karšu saņēmēju sarakstā nav iekļauta. Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece norādīja: – Tā kā sociālo karšu dalīšanu esam uzsākuši tikai nesen, ir daudzas pašvaldības, kas par šādu iespēju neko nezina, jo neesam varējuši ar visiem sazināties. Es noteikti ieteiktu pašvaldībām doties uz tuvāko Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas centru vai sazināties ar viņiem, lai pieteiktos karšu saņemšanai un tuvāk uzzinātu par to sniegtajām iespējām. Jau tagad gan iedzīvotāju, gan pašvaldību interese ir liela, kas ir saprotams, jo sociālajām kartēm tiešām ir daudz priekšrocību – to ieviešana atvieglotu sociālo dienestu darbinieku darbu, pašvaldības var sekot naudas izlietojumam un pat uzlikt liegumu karti izmantot tādā tirdzniecības vietā, kas, piemēram, specializējas alkoholisko dzērienu vai cigarešu pārdošanā. Šādu karšu ieviešana, domājams, audzinātu arī pabalstu saņēmējus izmantot pabalstus lietderīgi, to paredzētajam mērķim.
Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš apstiprināja, ka pašvaldība vēl nav uzrunāta saistībā ar sociālo karšu piedāvājumu, taču bija patīkami pārsteigts par šādu bankas iniciatīvu.
– Sociālais dienests ir sadarbojies ar bankām jau iepriekš, jo ļoti daudzi klienti izmanto norēķinu kartes. Vēsturiski ir iegājies vairāk sadarboties ar Unibanku, taču Latvijas Krājbankas piedāvājumu mēs noteikti izvērtētu – ideja par sociālo karšu ieviešanu, šķiet, varētu būt veiksmīga, – Gundars Riekstiņš secināja.
Autore: LAURA VOITIŅA