Daugava laiku laikos ir saistījusi daudzus kuģotājus. Vēsture vēsta, ka, piemēram, ap 5.-9. gadu simteni pa to savos sirojumos uz tālām zemēm devušies arī vikingi. Un reizēm vēsture mēdz atdzīvoties. Tikai šoreiz nedaudz mainījušās lomas… Majestātisko, 12 metrus garo buru liellaivu „Lāčplēsis" ar izgriezto pūķa galvu, rotātu ar 12 vairogiem, kas būvēta pēc senā vikingu buru kuģa maketa, vada latviešu puisis, un latvisko sāgu ap kādreiz teiksmām apvīto Staburagu, Oliņkalnu un Kokneses pilsdrupām var izbaudīt ikviens, kas, esot uz laivas klāja, ļaujas spirgtajam vējam un kapteiņa stāstam.
Bet savu patstāvīgo dzīvi kuģis aizsāka viņsestdien Kokneses astoņsimtgades svinībās, kad tas,12 airiem šķeļot Daugavas viļņus, nakts aizsegā ar airētāju vienbalsīgi skandēto „bai-ba, bai-ba!", iznira Kokneses pilsdrupu tuvumā. Bet pirms tam dienas vidū tas tika atrādīts preses pārstāvjiem, kuriem bija iespēja arī izmest loku Daugavā ap Koknese pilsdrupām.
Latvieša spīts un pašapziņa
Impulss šai idejai iedzīvināt seno sāgu par vikingiem Madonas uzņēmējam, pilnsabiedrības "A. A. & Būvkompānijas" komercpilnvarniekam Arvīdam Apfelbaumam, kas pirms 13 gadiem atgriezies uz dzīvi savā dzimtajā pusē un nopircis lauku īpašumu netālu no Plaviņām Klintaines pagastā, radusies pirms gadiem astoņiem, kad viņš Jēkabpilī 2001. gadā ieraudzījis vikingu laivu ar ekspedīcijas dalībniekiem no Zviedrijas, kas devušies no Baltkrievijas lejup pa Daugavu un uz brīdi, piestājuši atpūsties, labprāt pozējuši vietējiem. Pamodies latvieša spīts un pašapziņa: „Johaidī, jau kurā gadsimtā jūs šo ceļu izmantojāt, lai tiktu līdz Melnajai jūrai. Saimniekojāt pa mūsu zemi kā savējo un nu atkal izrādāt savu pārākumu! Vai tad mēs sliktāki? Letiņi taču arī tā var!" Tā pamazām vien, līdz ideja materializējusies. Vākta informācija, kā šāda laiva būvējama. Sākotnēji būvētāji meklēti Zviedrijā, bet tas izrādījies par dārgu. Taču, kas meklē, tas atrod. Meistari atrasti tepat kaimiņos Lietuvā. Uzticību raisījis fakts, ka abi lietuviešu jahtu un seno buru laivu meistari Gintaras Baškauskas un Jonass Murass jau uzbūvējuši vikingu kuģi norvēģu pasūtītājiem un liellaivu mākslas filmai „Elizabete II". „Pagājušā gada decembrī sākās sarunas, un pēc pusgada darbs bija jau pabeigts! Tas tik apjomīgam projektam ir ļoti īss realizācijas termiņš, – Arvīds ar uzslavu lietuviešu kolēģiem neskopojas, atceroties, ka no sava meistardarba Gintaras un Jonass atvadījās ar asarām acīs.
Arī ideja par kuģa nosaukumu atnākusi pēkšņi un it kā pati no sevis. „Man visai bieži patīk iegriezties grāmatnīcās, un vienā no šādām reizēm manās rokās nonāca tulkota zviedru grāmatiņa, kur skandināvu sāgas pielāgotas bērnu uztverei, un es nodomāju – redz, kā skandināvi strādā, tautas pašapziņas līniju attīstot. Bet mums, latviešiem, taču arī ir sava sāga jeb eposs „Lāčplēsis", kāpēc mēs to neizmantojam? Un laiva man asociējas kā Lāčplēša auss, kas izlīdusi no Daugavas dzelmes, bet viņš pats tur cīnās. Cīnās par mums.To neaizmirstiet! – Arvīdam ir vēl dažas idejas šajā sakarībā, bet viņš par tām skaļi runāt pirms laika nevēlas. Starp citu, Arvīds vienmēr, jau no Tautas frontes laikiem, ir augstu turējis latvisko pašapziņu, un, šķiet, šajā ziņā viņu biznesā pavadītie gadi nav ietekmējuši. Emocionalitāte un degsme par savu tēvu zemi viņam joprojām skan balsī, un nu to pierāda arī šis projekts.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 01.08.2009.
Autors: BAIBA MIGLONE
JĀŅA MIGLONA foto