Kamēr Madonā sāka plaukt pirmie sniegpulkstenīši un vērties vaļā pumpuri, Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris devās uz saulaino Itāliju, lai pārstāvētu Latviju V starptautiskajā pavasara festivālā „Lago di Garda" (no 1. līdz 3. aprīlim) un izbaudītu itāļu viesmīlību un dzīvesprieku.
Vēsā 29. marta rītā, sagaidījuši autobusu un savu gidi Silviju no tūrisma aģentūras „Ēdelveiss", mājām ardievas vecākiem un izbraucām vēl pirms sauleslēkta. Pirmās pāris stundas paskrēja vēja spārniem – bijām izbraukuši no Latvijas, šķērsojuši Lietuvu, un tad mūs sagaidīja plašā un, kā tajā brīdī likās, nebeidzamā Polija. Brauciens bija garš, tādēļ vakarā, nonākuši viesnīcā pie Polijas un Čehijas robežas, visi labprāt gājām atpūsties, lai sagatavotos nākamajai dienai.
Rīts bija silts un saulains, labā noskaņojumā devāmies tālāk. Austrijā, braukdami cauri Vīnei, varējām aplūkot pilsētas arhitektūru, uzzināt interesantus faktus par to, bet mūsu mērķis bija Šēnbrunnas pils. Tā pārsteidza ne vien ar savu skaistumu, bet arī ar milzīgo dārzu, ko nevar izstaigāt pat vairākās stundās. Dažādi augi, strūklakas, skulptūras, zoodārzs – katrs atrada sev ko tīkamu. Pēc dažām stundām virzījāmies tālāk un vakarā sasniedzām Itāliju, kur pavadījām nakti jaukā pilsētiņā Tarvisio.
Trešā diena aizritēja, baudot Venēciju. Braukšana ar kuģīti, Svētā Marka laukums, Dodžu pils, daudzie kanāli un tilti – viss bija burvīgi. Brīvajā laikā katrs centās atrast kādu īpašu vietu, bet galvenais bija neapmaldīties, jo mazu ieliņu un līdzīgu ēku tur netrūkst. Vakarpusē sasniedzām savu festivāla pilsētu Gardu – vienu no daudzajām pilsētām Gardas ezera (kas ir lielākais Itālijā) krastā.
1. aprīlis bija festivāla atklāšanas diena ar gājienu un pirmo koncertu. Saģērbušies skaistākajos latviešu tautastērpos, siltā pēcpusdienā devāmies uz pilsētas centru – gājiena dalībnieku pulcēšanās vietu. Daudz fotografēšanās, iepazīšanās, un jau pēc nepilnas stundas sākām gājienu. Kā jau latviešiem pieklājas – visa gājiena laikā dziedājām savas tautasdziesmas, kas raisīja smaidu ne vien pašiem kora dalībniekiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. Koncertā uzstājāmies pirmie, tādēļ varējām mierīgi baudīt atlikušo vakaru.
Sestdienu pavadījām ekskursijās. No rīta devāmies uz Veronu – bija iespēja apskatīt un izstaigāt amfiteātri, redzēt Džuljetas balkoniņu un pavadīt laiku rāmajā pilsētas centrā. Pēcpusdienā braucām uz Monte Baldo kalnu, kas ir 1760 metru virs jūras līmeņa. Lai arī lejā ezers bija miglā tīts, burvīgie skati, kas pavērās uz visām pusēm kalna augšā, neatstāja vienaldzīgu nevienu. Savukārt vakarā visi pilsētas laukumā uzdziedājām melodiskākās latviešu dziesmas ģitāru pavadījumā. Protams, vietējie iedzīvotāji sākumā nesaprata, kas notiek, bet vēlāk labprāt klausījās, filmēja un pat dejoja. Tomēr atmiņā paliekošākais brīdis bija, kad beigās visi izveidojām apli laukuma vidū un dziedājām „Pūt, vējiņi" – maģiskas izjūtas…
Festivāla pēdējā diena iesākās ar braucienu uz Sirmioni – pilsētu pussalā, kas iestiepjas Gardas ezerā. Visapkārt plaukstoši koki, tulpes, tirkīzzils ezera ūdens un, visam piedevām, silta saule. Pēc laiskas pastaigas pilsētā devāmies uz Gardu, lai gatavotos festivāla noslēguma koncertam. Šoreiz uzstāšanos sākām ar dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava". Pat atrodoties tālu no Latvijas, izjutām šīs dziesmas spēku un neslēpām emocijas. Spējām lieliski parādīt latviešu dziesmu spēku un to, kā dziesma mūs vieno.
Nākamajā rītā jau agri posāmies mājup un pavadījām divas dienas ceļā. Atgriežoties Madonā, jutām lielu, bet patīkamu nogurumu. Šis ceļojums bija lieliska iespēja pārstāvēt savu skolu, pilsētu un valsti, iepazīstināt cittautiešus ar mūsu dziesmām un mentalitāti, kā arī izbaudīt pasakaino Itāliju un tās kultūru.
Lielu paldies par šo iespēju sakām Madonas novada pašvaldībai, Jānim Kļaviņam, SIA „Baltic Block", Andrim Dombrovskim, Edgaram Šķēlem un Mārim Štrombergam.